Vārds 'hidroponika' ir cēlies no grieķu valodas vārdiem 'hidro' (ūdens) un 'ponos' (darbs). Tā ir augu audzēšanas metode, kurā augsni aizstāj ar dažādiem substrātiem (vai pat iztiek bez tiem) un augu augšanai nepieciešamos barības elementus pievada šķīduma veidā. 

Praksē par hidroponiku uzskata audzēšanu substrātos, laistot ar minerālmēslu šķīdumu. Sākumā šo metodi izmantoja pētnieki, lai labāk izprastu augu barošanās procesus, bet vēlāk atklājās, ka tā var audzēt praktiski visus augus un, pateicoties precīzai mēslošanai un mikroklimata apstākļiem, var iegūt agrīnāku un augstāku ražu pat mājas apstākļos.

Dēstu audzēšana īpaša ar to, ka substrāts, ja vien tā nav kūdra, nesatur barības elementus, tāpēc tas jāpiesūcina ar barības šķīdumu jau pirms sējas un augu papildmēslošana jāveic jau pašā audzēšanas sākumā.

Lielražošanā pārsvarā tiek izmantoti minerālvates vai kokosšķiedru substrāti, mazo dārzu saimnieki biežāk izmanto perlītu vai keramzītu.

Izvēloties perlītu vai keramzītu, jāņem vērā granulu un sēklu lieluma saderība. Proti, jo sīkākas ir sēklas, jo sīkākām jābūt substrāta granulām. No šī viedokļa sīko sēklu sējai labāk izvēlēties agroperlītu. Iespējams, to nāksies pat papildus izsijāt. Keramzīts pirms izmantošanas vismaz diennakti jāizmērcē skābē (tā var būt sērskābe vai slāpekļskābe) un pēc tam jāizskalo vairākas reizes karstā ūdenī, lai noregulētu skābuma reakciju. Efektīvāka ir koncentrēta skābe, bet no drošības viedokļa labāk izmantot Vito ūdens pH regulētāju (10% slāpekļskābe). Vislabāk šo apstrādi veikt ārpus dzīvojamām telpām, vietā, kur nepiekļūst bērni un mājdzīvnieki.