Vai lēns pavasara sākums un mitruma trūkums palielina riskus sējumiem?

Šogad pavasaris iesācies mēreni - lai gan sniegs nokusa ātrā tempā, augsne tik ātri neiesila. Arī vidējā gaisa temperatūra pagaidām nav augsta un augi veģetāciju uzsāka lēni. No vienas puses pavasaris bez krasām temperatūras svārstībām ir laba zīme graudkopības nozarei un arī pētījuma dati liecina, ka aptuveni piektā daļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu, bet puse sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš.

Taču vienlaikus šādi laikapstākļi nozīmē arī piesardzīgāku sezonas sākumu, kad lēmumi par mēslošanu un citiem agrotehniskajiem darbiem jāpieņem īpaši pārdomāti. Lēnā veģetācijas uzsākšanās un nevienmērīgā augsnes sasilšana rada situāciju, kad vizuālais iespaids par piemērotiem apstākļiem ne vienmēr sakrīt ar augu faktisko gatavību uzņemt barības vielas. Tāpēc šopavasar īpaši svarīgi ir nepaļauties tikai uz laikapstākļu signāliem, bet izvērtēt visus faktorus.

Detalizētāks skatījums liecina, ka šīs prognozes būtiski atšķiras gan atkarībā no saimniecību lieluma, gan reģiona. Mazākajās saimniecībās līdz 70 ha 17% lauksaimnieku sagaida labāku ražu nekā iepriekš, tikai 3% – sliktāku, bet 46% prognozē līdzīgu rezultātu. Vidējās saimniecībās (71–300 ha) optimisms ir nedaudz augstāks – 22% cer uz labāku ražu, vienlaikus pieaugot arī piesardzībai, jo 9% prognozē sliktāku rezultātu, bet gandrīz puse (49%) sagaida līdzīgu iznākumu. Lielākajās saimniecībās (301–700 ha) jau dominē piesardzīgāka pieeja – tikai 13% prognozē labāku ražu, 16% – sliktāku, savukārt puse saglabā neitrālu skatījumu, bet saimniecībās virs 701 ha izteiktāk dominē stabilitāte, kur 60% sagaida līdzīgu ražu kā iepriekš.

Kopumā sējumi pēc ziemas izskatās labi, bet atsevišķās vietās vērojami sala bojājumi, kā arī lokāli ir novērojami nepārziemojuši sējumi. Aizvadītā gada rudens bija izaicinošs laiks, jo pārlieku lielais mitrums būtiski kavēja sējas darbus, taču arī vēlu sētie ziemāji ir pārziemojuši. Tiesa, graudaugu gadījumā tie nav tik labi sacerojuši, kā varētu gaidīt, bet rapšiem nav tik spēcīgas saknes. Šādos sējumos ir svarīgi vērst uzmanību uz papildus slāpekļa un fosfora mēslojumiem, kā arī biostimulatoru lietošanu, lai veicinātu spēcīgāku auga turpmāko attīstību. Sējumos, kuros rudenī nezāles netika ierobežotas, ir vērojamas gan pārziemojušās, gan arī šobrīd dīgstošās nezāles, tāpēc laicīgi jādomā par to, kā samazināt nezāļu radīto spiedienu uz kultūraugiem.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šis pavasaris raksturojams kā augiem patīkams, jo nav krasu temperatūras maiņu. Šo apstākļu dēļ veģetācija sākās lēni – smilšainākās augsnes iesila ātrāk, taču augi veģetācijas pazīmes izrādīja vāji vai neizrādīja nemaz, kas liek aizdomāties par mēslojuma lietojuma laiku. Izvēloties mēslošanas laiku, svarīgi ņemt vērā ne tikai temperatūru (gan gaisa, gan augsnes), bet arī augu gatavību šo mēslojumu uzņemt. Jau marta beigās bija vērojams izteikts šīs situācijas augstākais punkts, kad daļā Latvijas temperatūra jau bija optimāla, bet veģetācijas pazīmes bija vājas vai nebija vispār. Šī situācija radīja šaubas, kā veikt mēslošanas darbus, jo laiks aiz loga varēja radīt mānīgu iespaidu par to, kas notiek uz lauka, tāpēc lieku reizi noderēja atgādinājums par to, ka lēmumus par veicamajiem darbiem pieņemam tikai pēc visu faktoru apzināšanas un izvērtēšanas. Būtisks aspekts šajā jautājumā ir arī ekonomiskais pamatojums, jo, ņemot vērā augošās minerālmēslu cenas, mēslojums ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, lai varētu sasniegt maksimālāko efektu.

Šobrīd, kad lielākajā daļā Latvijas jau varētu veikt mēslošanas un sējas darbus, ir vērojams ūdens trūkums augsnē. Lai gan sniega sega ziemas periodā bija optimāla, tā ātri nokusa un augsne turpina žūt, jo lietus šajā pavasarī ir bijis novērots tikai lokāli dažos reģionos. Neraugoties uz to mēslošanas un sējas darbi aktīvi jau ir uzsākti un turpināsies vēl arī aprīlī.

Kopumā šī pavasara apstākļi vēl neļauj izdarīt viennozīmīgus secinājumus par sezonas iznākumu, taču tie skaidri iezīmē nepieciešamību pēc īpaši pārdomātas un elastīgas pieejas lauku darbos. Lēnais veģetācijas sākums un mitruma trūkums augsnē palielina risku, ka agrīni pieņemtie lēmumi var neatnest gaidīto rezultātu, tāpēc izšķiroša nozīme būs spējai pielāgoties reālajai situācijai uz lauka. Tajā pašā laikā līdzšinējie novērojumi liecini, ka sējumu kopējais stāvoklis ir stabils, un, ja turpmākie laikapstākļi būs labvēlīgi, pastāv labas iespējas saglabāt iecerēto ražas līmeni. Šajā sezonā izšķirošais faktors būs ne tikai laikapstākļi, bet arī katras saimniecības spēja pieņemt datos balstītus un ekonomiski pamatotus lēmumus.