Pēdējos gados katra kartupeļu audzēšanas sezona ir pārsteigumiem bagāta. Tad vēlās salnas un sals nepiemērotā un neraksturīgā laikā, tad lietavas, tad sausums, kas nemaz neveicina ražas veidošanos.

Maijā, kartupeļus stādot, šos apstākļus paredzēt nav iespējams – vien nestādīt laukā, kas mēdz pārvērsties purvā vai tuksnesī, nestādīt nesen uzartā pļavā vai ganībās, vai pērnā gada labības laukā, kur dominējošais augs bija vārpata. 

Šajās zāļainajās platībās kartupeļu bumbuļus sagaidīs polifāgo kaitēkļu sugu pārstāvji – sprakšķu jeb drātstārpu kāpuri. Sprakšķi augsnē attīstās četrus gadus, pārtiekot no zālaugu, sevišķi vārpatas, saknēm. 

Kartupeļu bumbuļus tie izvēlas drīzāk mitruma dēļ, bet noder arī kā pārtika. Jaunapgūtās platībās var atrasties arī maijvaboļu kāpuru kolonija, kas augsnē barojas 4–5 gadu garumā un labprāt ar kartupeļiem.