Jaunā meža kopšana ir tikpat svarīga kā stādīšana. Ja jauno mežu nekopj, atjaunošanā vai tā ieaudzēšanā ieguldītie līdzekļi un darbs var izrādīties veltīgi – kokaudzētavās iegādātie kvalitatīvie stādi nespēj pilnvērtīgi augt un var iznīkt. Tad platības aizaug ar mazvērtīgākām koku sugām un, pienākot ciršanas vecumam, no hektāra iegūst vidēji par 100 kubikmetriem mazāk koksnes, kas naudas izteiksmē mērojams tūkstošos eiro
Meža apsaimniekošanas ciklā nav nenozīmīgu darbu. Katram darba veidam ir savs laiks un nozīme, lai izaudzētu veselīgu mežu ar lielu koksnes krāju.
Lai kopšanas darbus izdotos paveikt laikus un kvalitatīvi, savā pieredzē un AS "Latvijas valsts meži" nostādnēs jaunaudžu kopšanā un to praktiskajā lietojumā dalījās Rietumvidzemes reģiona mežkopji Ivars Nīmanis, Uldis Radziņš un Rietumvidzemes reģiona meža atjaunošanas un kopšanas speciāliste Anda Slasporte.
Jaunaudžu kopšanu saistībā ar mežaudzes augstumu un jaunā meža veidošanas mērķi pēc būtības var iedalīt divos etapos – agrotehniskajā kopšanā un sastāva kopšanā. Pašreiz abi šie kopšanas veidi tiek saukti par jaunaudžu kopšanu. Tas nozīmē – tiklīdz meža valsts reģistra datos meža īpašumā reģistrēta mežaudze, tās kopšana tiek saukta par jaunaudžu kopšanu neatkarīgi no tā, vai kopšana tiek veikta jaunajiem stādījumiem, lai uzlabotu apgaismojumu, mitruma un barošanās apstākļus, vai audzē, kas sasniegusi 2–10 m augstumu un kopšanas laikā tiek mainīts koku sugu sastāvs, skaits un izvietojums.
Agrotehniskā kopšana
Tiklīdz mežu iestāda, tas ir jākopj, jo vienlaikus ar jaunajiem kociņiem sāk augt zāle, lakstaugi, krūmi un lapu koku atvases, kas apdraud stādīto, sēto vai dabiski ieaugušo kociņu augšanu. Agrotehniskās kopšanas mērķis atjaunotās audzēs ir aizzēluma negatīvā efekta novēršana, lai iestādītajiem kociņiem būtu vairāk gaismas, dzīves telpas, ūdens un barības vielu. Īpaši nozīmīgi tas ir sauli mīlošajai priedei. Ilgstoši nesaņemot pietiekamu daudzumu saules gaismas, priede, zālaugu apēnota, var aiziet bojā.
Agrotehnisko kopšanu parasti sāk iestādīšanas gadā, ja aizzēlums apdraud jaunos kociņus, un turpina vairākus gadus, vismaz vēl trīs, kamēr tie ir pārauguši zāli un citus zemsedzes augus. Kopšanas biežums atkarīgs no atjaunotās koku sugas, augsnes auglības un arī laika apstākļiem – auglīgās augsnēs kopšana jāveic biežāk, arī siltums un mitrums veicina aizzēluma intensīvāku augšanu. Visbiežāk pietiek ar vienu kopšanu gadā, bet, ja zāle līdz rudenim tomēr pāraug jauno kociņu stādījumus, kopšana jāatkārto. Ieteicams apaugu novākt pirms ziemas, lai apsnigušie zālaugi pa ziemu nesagultos uz mazajiem kociņiem un netraucētu to vertikālu augšanu nākamajā gadā. Zem zāles veidojas labvēlīgi apstākļi grauzējiem un kokaugu slimību attīstībai.
Agrotehnisko kopšanu var izpildīt četros veidos: nopļaujot aizzēlumu 0,5 m rādiusā ap katru kopjamo kociņu; nopļaujot aizzēlumu 1 m platā joslā, t. i., 0,5 metrus uz katru pusi no kopjamo koku rindas ass; nopļaujot vienlaidus visu platību. Šo veidu bieži lieto platībās, kas atjaunojušās dabiski. Pieļaujama visu iepriekšminēto kopšanas veidu savstarpēja kombinācija.