Jautājam saimniekiem: Kāpēc tik vāji rezultāti augstas kvalitātes sēklas lietošanā un selekcionāru autoratlīdzības maksāšanā?

Vien 15% sējumu platību 2024. gadā Latvijā sēta sertificēta sēkla, bet savas šķirnes pilnvarotajai organizācijai – Latvijas Sēklaudzētāju asociācijai (LSA) deklarējuši vien aptuveni septiņi procenti no 5000 saimniecību, kurām LSA izsūtījusi aptaujas anketas. Šie rādītāji ir būtiski sliktāki nekā Lietuvā un Igaunijā, kur sertificētās graudaugu un pākšaugu sēklas īpatsvars kopējā sējumu platībā ir attiecīgi 27 un 40 procenti. 

Vaicājām lauksaimniekiem par iemesliem Latvijas vājajiem rezultātiem sertificētās sēklas izmantošanā un selekcionāru autoratlīdzības maksāšanā.

Sergejs Virts, Zaņas pagasta ZS Rubuļi saimnieks:

Sergejs Virts.

Foto: No "Agro Tops" arhīva / Latvijas Mediji

Bez variantiem. Pašsaprotami, sēju sertificēto sēklu. Tā ir veselīgāka nekā nesertificētā sēkla, un tai ir labāks ražas potenciāls. Kopš 90. gadiem esmu sēklaudzētājs. Tolaik sapazinos ar Stendes pētniecības centra selekcionārēm, arī Viju Strazdiņu. Patlaban audzēju jau ceturto Vijas Strazdiņas Stendē izveidoto šķirni – ziemas kviešus 'Brigens'.

Autoratlīdzība ir jāmaksā, ir jāsamaksā selekcionāriem par viņu darbu. Mēs selekcionāra autoratlīdzību maksājam. Manuprāt, sertificētās sēklas mazā īpatsvara iemesls ir būtiskā cenas atšķirība starp sertificētu un nesertificētu sēklu. Mazās saimniecības cenšas visādi izlāpīties – pērk sertificēto sēklu un audzē to trīs četrus gadus. Var jau viņus saprast – Latvijas lauksaimnieki nav vienlīdzīgā situācijā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekiem. Kad stājāmies Eiropas Savienībā, mums solīja vienādus atbalsta nosacījumus. Tomēr subsīdijas, ko saņem, piemēram, Dānijas vai Vācijas zemnieks, aizvien būtiski atšķiras no tā, ko saņem Latvijas zemnieks – Latvijas zemniekiem par sliktu. Zemniekiem jāiegulda nauda saimniecības neatliekamās vajadzībās, naudas visam nepietiek, un viņi grēko uz sertificētās sēklas rēķina.

Uzskatu, ka Latvijas graudu šķirnes ir konkurētspējīgas. Ņemsim minēto šķirni 'Brigens'. Es darbojos Kurzemē, kur objektīvi augsnes sastāva dēļ nevar lepoties ar augstām ražām. Pērn visa labība dabas apstākļu dēļ, ne jau man vienam, gulēja veldrē. Vidējā ražība klētsvarā saimniecībā bija 6,9 tonnas no hektāra. Šķirni 'Brigens' kūlām vidēji 7,9 tonnas, bija lauki ar vairāk nekā astoņu tonnu kūlumu. Visam kūlumam – pārtikas kvalitāte, trešā grupa. Aizvadītajam gadam ļoti labs rezultāts!