22.1 °C
Eiropā karstuma un sausuma dēļ jūlijā elektroenerģijas cenas bija tikpat augstas kā ziemā. Baltijai šis cenu šoks gājis secen. Kā tas skaidrojams?
"Tā kā jūlijā Baltijas valstīs vietēji saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 83% no patēriņa, kur lielāko daļu – 73% no saražotās elektroenerģijas – nodrošināja saules un vēja parki, Baltijas valstis izvairījās no cenu šoka," zina stāstīt AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jūlijā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā samazinājās par 19%, attiecīgi – līdz 74,95 eiro un 75,86 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet Igaunijā pat par 32% līdz 43,93 EUR/MWh.
"Lielais karstums Eiropā paaugstināja elektroenerģijas pieprasījumu, jo aktīvi tika lietoti gaisa kondicionētāji. Savukārt elektroenerģijas ģenerācija hidroelektrostacijās un atomelektrostacijās samazinājās. Arī dabasgāzes elektrostacijas karstā laikā kļūst neefektīvākas. Skandināvijas valstīs sausā laika dēļ uzkrātā ūdens daudzums hidroelektrostaciju rezervuāros būtiski samazinājies zem ilggadējas vidējās atzīmes," skaidro G. Junghāns, norādot, ka elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir pieaugušas arī Irānas kara rezultātā, kas ir ietekmējis dabasgāzes piegādes no Tuvajiem Austrumiem. Tādējādi dabasgāze Eiropā jūlijā bija divas reizes dārgāka nekā šī gada ziemā, paaugstinot elektroenerģijas ražošanas izmaksas.
"Augstā no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvara dēļ Baltijas reģions periodiski diennakts gaišajā laikā kļuva par elektroenerģijas eksportētāju, nogādājot elektroenerģiju uz Skandināvijas valstīm un Poliju, pārējā laikā savukārt importējot elektroenerģiju no šiem reģioniem. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas vidēji izlīdzinājās ar cenu līmeni Zviedrijas dienvidu daļā. Igaunijā cenu līmeni galvenokārt noteica situācija Somijā, kur cenas bija vēl zemākas un bija iespējams pilnvērtīgi izmantot plaša importa iespējas," klāsta G. Junghāns.
Kopējais elektroenerģijas imports no ES valstīm uz Baltijas valstīm jūlijā pieauga par 7% salīdzinājumā ar jūniju, sasniedzot 736 GWh. Šo pieaugumu galvenokārt noteica importa apjoma kāpums no Somijas par 19,4% līdz 552 GWh. Tikmēr imports no Polijas samazinājās par 17,9% līdz 26 GWh, bet imports no Zviedrijas saruka par 18,6% līdz 158 GWh.
Tiesa gan, izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
