Mediju sapieri. Polijā ukraiņu bēgļiem vairs nav priekšrocību

Pagaidu aizsardzība Polijā ir piešķirta 963 tūkstošiem Ukrainas pilsoņu. 2022. gada pavasarī – dažas nedēļas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – šis skaitlis pārsniedza vienu miljonu.

Ukrainas pilsoņiem, kuri ieradās Polijā pēc 2022. gada februāra, tika piešķirtas tiesības uz darbu, izglītību, veselības aprūpi un sociālās palīdzības sistēmām (piemēram, bēgļu sievietēm bija pieejams ģimenes pabalsts "800+" par bērniem).

2022. gadā izdevumi Ukrainas kara bēgļu uzturēšanai sasniedza 4,9 miljardus Polijas zlotu (1,16 mljrd. eiro) un bija visaugstākie starp ESAO valstīm. 2023. gadā šī summa bija ap 2,5 miljardiem zlotu (0,6 mljrd. eiro).

Izmitināšanas centros vairs neuzņems

Pēc pilna mēroga iebrukuma cilvēki no Ukrainas Polijā varēja apmesties kolektīvās izmitināšanas centros (to pārvaldītāji saņēma kompensāciju aptuveni 70 zlotus dienā par personu). Līdz 2024. gada vidum tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri izmitināja ukraiņus, kompensēja 40 zlotus dienā par personu.

Kopš 2023. gada bēgļiem (izņemot noteiktas grupas, piemēram, seniorus, grūtnieces, cilvēkus ar invaliditāti) par izmitināšanu centrā bija jāmaksā. Pēc 120 dienām no ieceļošanas brīža – 40 Polijas zlotu dienā, pēc 180 dienām – 60 zlotu dienā. Saskaņā ar informāciju, ko Iekšlietu un valsts pārvaldes ministrija ir sniegusi "OKO.press", 2025. gada 9. jūlijā kolektīvās izmitināšanas centros dzīvo 24,5 tūkstoši cilvēku. Parasti tie ir vecāka gadagājuma vai slimi cilvēki, kuriem visvairāk nepieciešama palīdzība.

Kopš šī novembra Ukrainas bēgļi kolektīvās izmitināšanas centros netiks uzņemti, izņemot sociāli neaizsargātas personas. 

Tas nozīmē, ka jaunie, darbspējīga vecuma bēgļi, kas ir nokļuvuši Polijā, nesaņems nekādu atbalstu. Piemēram, jauna, šķietami vesela, kara šausmas piedzīvojusi sieviete ne vienmēr var izdzīvot svešā valstī. Iepriekš viņa 120 dienas pēc ierašanās valstī varēja saņemt bezmaksas izmitināšanu un ēdināšanu.

Kuriem maksā pabalstu, jāmācās poļu skolās

2022. gada aprīlī Izglītības informācijas sistēmā bija reģistrēti 160 tūkstoši Ukrainas bēgļu bērnu, kuri apmeklēja Polijas skolas un bērnudārzus, bet viņi drīkstēja attālināti mācīties Ukrainā. Kopš 2024. gada septembra Polijas valdība noteica obligāto izglītību šiem bērniem un saistīja to ar ģimenes pabalstu izmaksu. Ukraiņu bērnu skaits Polijas skolās šajā mācību gadā palielinājies par 14 tūkstošiem. Nevalstiskās organizācijas gan norādīja, ka Polijā varētu būt pat divreiz vairāk bērnu, jo Iedzīvotāju reģistrā PESEL UKR ir iekļauti 364 500 Ukrainas bēgļu bērnu skolas vecumā. Vai otrtik bērnu neapmeklē skolu? Maz ticams, jo Ukrainas bēgļi netiek automātiski izņemti no reģistra, ja viņi izceļo tālāk uz Šengenas valstīm.

Jau no paša sākuma dažās skolās bija paredzētas īpašas sagatavošanas klases un papildu poļu valodas stundas bērniem no Ukrainas. Pirmajos kara gados sešas stundas nedēļā bija jāmācās poļu valoda, turklāt 24 mēnešus. Bērni sūdzējās, ka tas ir par daudz un viņi jūtas pārguruši. 2024. gadā stundu skaits tika samazināts līdz četrām, savukārt mācību periods tika pagarināts līdz 36 mēnešiem. Līdz šim nav pārbaudīts, cik efektīvas bija nodarbības.

Iemaksā vairāk nekā saņem

Saskaņā ar Polijas Nacionālās bankas datiem 2024. gada vidū aptuveni 68% Ukrainas bēgļu (un 93% pirmskara migrantu no Ukrainas) strādā Polijā, un tas ir augstākais rādītājs salīdzinājumā ar citām valstīm, uz kurām ukraiņi ir emigrējuši.

Ukrainas bēgļi pārsvarā veic vienkāršus darbus, pat ja viņi ir augsti kvalificēti un viņiem ir augstāks profesionālais statuss Ukrainā. Tas ir saistīts ar valodas barjeru, kā arī nespēju saskaņot ukraiņu kompetences ar darba prasībām Polijā (piemēram, grāmatveži vai juristi). Polijas valdība ir ieviesusi vienkāršotu piekļuvi darba tirgum (bez diploma atzīšanas) ārstiem un zobārstiem no Ukrainas. Viņiem ir tiesības praktizēt savā profesijā Polijā ne ilgāk kā piecus gadus. Vienkāršoti noteikumi ir arī medmāsām un vecmātēm.

Bēgļi no Ukrainas ieguva piekļuvi arī veselības aprūpei Polijā. No kara sākuma līdz 2024. gada septembra beigām 1,3 miljoni bēgļu saņēma no valsts budžeta finansētus veselības aprūpes pakalpojumus. Šo ārstēšanās pakalpojumu kopējās izmaksas bija 4,3 miljardi zlotu. Ukraiņi vienlaikus arī finansē medicīnisko aprūpi, veicot sociālās iemaksas. 

Pagājušajā gadā vien Ukrainas iedzīvotāji veica iemaksas Nacionālajā veselības fondā vairāk nekā 3,78 miljardu zlotu apmērā. Tas nozīmē, ka viņi iemaksā valsts sistēmā vairāk nekā no tās saņem.

Tomēr ievērojama daļa Polijas sabiedrības noticēja manipulatoru, tostarp labējo politiķu, vēstījumam, ka ukraiņiem esot prioritāra piekļuve medicīniskajai aprūpei, tāpēc piekļuvi veselības aprūpei un ģimenes pabalstiem ar likumu saistīja ar bēgļu nodarbinātību.

Kara bēgļu "normalizācija"

Pilna mēroga iebrukuma sākumā Polijas sabiedrība atvēra savas mājas un sirdis cilvēkiem, kuri glābās no kara. Pirmkārt, tā bija iedzīvotāju ierosināta kustība, kurai vēlāk pievienojās arī valsts iestādes. Laika gaitā emocijas norima un sabiedrības attieksme krasi mainījās. Arvien mazāk cilvēku pauž vēlmi palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Sabiedrībā valda uzskats, ko izplata politiķi, ka trīs gadi bija pietiekams laiks adaptācijai. Septembra beigās Prezidenta kancelejas vadītājs Zbigņevs Boguckis paziņoja, ka "šodien nav nekāda pamata vai iemeslu turpināt šāda veida pasākumus".

Lai gan joprojām tiek vākti ziedojumi un rīkoti labdarības koncerti Ukrainas atbalstam, šādu pasākumu ir mazāk. Brīvprātīgajiem kļūst arvien grūtāk savākt līdzekļus palīdzībai. Ukrainas karogi, kas tika karināti pie sabiedriskām ēkām, pazūd no fasādēm vai tos norauj nacionālisti. Notiek arī verbāli un fiziski uzbrukumi Ukrainas pilsoņiem. Policijas statistika liecina, ka pēdējos divos gados noziegumu skaits, izmantojot draudus pret ukraiņiem Polijā, ir pieaudzis pusotru reizi, bet vardarbības gadījumu skaits palielinājies par vairāk nekā 70%.

Šķiet, integrācija joprojām ir lielākais izaicinājums – poļi un ukraiņi dzīvo atsevišķi. Ukraiņi var paši nodrošināt sev visus pakalpojumus – ukraiņu ārstus, juristus, ukraiņu veikalus un pat skolas. Daudzi bēgļi dzīvo ekonomiskajiem migrantiem raksturīgu dzīvesveidu (viņi strādā, īrē dzīvokļus un sūta savus bērnus skolās). Bet joprojām ir cilvēki, kuri netiek galā un nevar atgriezties mājās, jo tās atrodas okupētās teritorijās vai ir pilnībā iznīcinātas. Tomēr Polijā arvien vairāk zūd izpratne par to, ka šādi cilvēki ir kara bēgļi un viņiem nepieciešama palīdzība.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes