Sākums ar tradicionālo atziņu – tagad visiem šķiet gluži pašsaprotami, ka Latvijā ir reģionālās koncertzāles, un reti kurš aizdomājas līdz pagātnei, kad kultūras dzīve un kultūras procesi bija stipri atšķirīgi.

Reklāma

Varbūt kādreiz tieši tāda pati vispārsaprotamība kopā ar izbrīnu par aizgājušo laikmetu būs arī attiecībā uz Rīgas koncertzāli. Pirmo atklāja Rēzeknes "Goru" – 2013. gadā. Gadu vēlāk sekoja Cēsu koncertzāle, vēl pēc gada – Liepājas "Lielais dzintars", bet Ventspils koncertzāli publikai ir iespēja apmeklēt kopš 2019. gada. Un tā – Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" desmit gadu jubilejas svinības notika 2025. gada 7. novembrī (un dienu vēlāk) ar Arnolda Šēnberga monumentālā opusa "Gurres dziesmas" atskaņojumu. Pilnā virsrakstā minēts dāņu rakstnieka un libreta autora Jensa Pētera Jākobsena vārds, bet ne žanra apzīmējums, taču būtībā tā ir oratorija – turklāt tādā apjomā, ka mūziķiem un publikai nepieciešams starpbrīdis.

Latvijā "Gurres dziesmas" līdz šim skanējušas divreiz– abos gadījumos tik sen, ka man par to nav personiskas pieredzes. Tātad šis notikums bija novitāte lielai klausītāju daļai. Lai to īstenotu, "Lielajā dzintarā" sapulcējās daudzi interpreti – Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Rīgas projektu koris, Igaunijas Nacionālais vīru koris, no Riharda Vāgnera operu lasījumiem Latvijā pazīstamie solisti Korbijs Velčs, Olivers Cvargs, Zanda Švēde un Mihails Čuļpajevs un vēl nezināmā Magdalēna Anna Hofmane, bet kora un orķestra priekšā stājās lietuviešu diriģents Modests Pitrens.

Kādēļ tieši šāda izvēle – "Gurres dziesmas"? Varbūt tādēļ, ka tas ir vēlīnais romantisms, vēl jo vairāk – intonāciju un vēstījuma ziņā tuvāks iepriekšminētajam Vāgneram nekā Šēnberga laikabiedriem. Taču grandiozais izvērsums "Gurres dziesmas" neapšaubāmi saista ar vairākām citām virsotnēm – Gustava Mālera Astoto simfoniju (pēdējoreiz atskaņota tikai pirms pāris mēnešiem Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jaunās sezonas atklāšanā) un Riharda Štrausa "Alpu simfoniju" (arī to diriģēja Tarmo Peltokoski 5. aprīļa programmā "Lielajā dzintarā"). Klāt vēl liekams Aleksandrs Skrjabins, jo "Gurres dziesmu" fināls ar saullēktu atsauc atmiņā arī "Prometeju", "Dievišķo poēmu", "Ekstāzes poēmu".

Tomēr turpat līdzās acīmredzama atšķirība. Tūlīt pēc tam vēlīnais romantisms strauji beidzās, vietā nākot principiāli pretējai estētikai, un arī Šēnberga "Gurres dziesmas" vēsta par kaut ko nedaudz citu. Jo traģiskajam stāstam par karaļa Valdemāra un viņa mīļotās Toves jūtām, sievietes nāvi, valdnieka apsūdzību Dievam un pēcnāves nolemtību skaidra izlīdzinājuma nav – rēgainās medības tikpat labi var atkārtoties atkal un atkal. Tas pats par 1913. gadā pirmatskaņotā darba stilistisko veidolu – Stāstnieka lomā dzirdamo dziedrunu Šēnbergs izmantoja jau ciklā "Mēness Pjēro", ko publika dzirdēja pāris mēnešus agrāk; šeit, protams, tai cita emocionālā atslēga, bet virzienam uz ekspresionismu atpakaļceļa vienalga nav. Līdz ar to šāda jubilejas programmas izvēle jebkurā gadījumā šķiet visai izaicinoša.

Otra problemātikas daļa – cīņa ar akustiku. Jo "Lielajā dzintarā" arī ar vislabākajiem diriģenta nodomiem vokālistiem klājās grūti, un pilnvērtīgs priekšstats tik un tā būtu jāmeklē citur. Tas gan neliedza novērtēt solistu un kora ieguldījumu, kur centrālajā lomā visās skaņdarba daļās bija amerikāņu tenors Korbijs Velčs ar viņam raksturīgo profesionālo sagatavotību un interpretācijas rakursu mērķtiecību, un līdzīgu īpašību dēļ blakus Valdemāra tēlam uzrunāja arī Magdalēnas Annas Hofmanes soprāna balss Toves lomā. Tomēr vēl kolorītāku iespaidu (jo tajos brīžos komponista iecerētais orķestra skanējums arī bija pieklusinātāks) radīja Zanda Švēde Mežadūjas tēlā ar jūtami individuālu mecosoprāna tembru, tenors Mihails Čuļpajevs ar atkal atmiņā paliekošu un vairāk nekā respektējamu sniegumu un bass Olivers Cvargs, kura spilgtās vokālās prasmes, kā jau minēju, Latvijas publikai ir pazīstamas.

Šeit labi zināms ir arī diriģents Modests Pitrens, tādēļ nepārsteidza vispārējais viedoklis, ka tāds monumentāls darbs kā "Gurres dziesmas" ar Šēnberga skaņurakstam piemītošo bagātīgumu, kontrastu ekspresiju un teatralitātes devu viņam bija īsti piemērots. Un patiešām – diriģents spēja iedvesmot atskaņotājmāksliniekus (vēlreiz cildinoši vārdi jāvelta korim, un orķestra mūziķu veikums bija krāšņs un piepildīts), viņš prata izveidot stabilu dramaturģisko arhitektoniku, un tādējādi interpretācija pārliecināja divkārt – gan emocionālā risinājuma, gan konstruktīvo aspektu ziņā. Un, visbeidzot, līdzās stīgu grupai, līdzās koka pūšaminstrumentu un perkusiju grupas meistarībai šeit jānovērtē arī metāla pūšaminstrumentu darbs (tostarp basa trompetes, kontrabasa trombona un četru Vāgnera tubu spēle).

Lai arī kādi būtu nereti izteiktie pārmetumi nemīlestībai pret modernismu, Arnolda Šēnberga darbi Latvijā patiesībā dzirdami regulāri – Katrīna Paula Felsberga šogad dziedāja un tēloja "Mēness Pjēro", Inga Kalna – "Kabarē dziesmas", un kur nu vēl instrumentālie opusi. Tomēr latviešu interpreti pārsvarā izzina Šēnberga daiļrades agrīno periodu, kam noteikti nākotnē pievienojami vijoļkoncerts, klavierkoncerts, "Oda Napoleonam" vai "Liecinieks no Varšavas" (galu galā – ja reiz "Gurres dziesmas", kādēļ ne opera "Mozus un Ārons"?). Un šāds pretstats būtu nepieciešams kaut vai viena vienīga iemesla dēļ – koncertzālē vai operā atkal klausoties un skatoties traģisku darbu par pārpasaulīgu mīlestību vēlīnā romantisma garā (un gan jau Riharda Štrausa "Salomei" vienā brīdī sekos arī Kloda Debisī "Peleass un Melizande"), varu tikai atkārtot karaļa Valdemāra vārdus, ka Dievs rīkojies nepareizi. Tāda ir Arnolda Šēnberga un Jensa Pētera Jākobsena personiskā izjūta. Tāda ir arī mana personiskā pārliecība.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu