Sabiedrības iniciatīvu portālā "ManaBalss.lv" līdz vakardienai savākti jau gandrīz 12 tūkstoši parakstu par Lāčplēša dienas pasludināšanu par svētku dienu, tas nozīmē, ka šis ierosinājums būs jāskata Saeimā. Ja portālā "ManaBalss.lv" par kādu iniciatīvu tiek savākti vismaz desmit tūkstoši parakstu, tad to var iesniegt izskatīšanai parlamentā.
Iniciatīvu noteikt oficiālu valsts svētku dienas statusu Lāčplēša dienai un padarīt to par valstiski atzītu brīvdienu iesniedzis Andris Balcers. Viņš raksta: "Lāčplēša dienas svarīgā nozīme Latvijas vēsturē tiek pieminēta, taču iedzīvotājiem nav nodrošināta iespēja to pilnvērtīgi atzīmēt un godināt mūsu valsts brīvības cīņās kritušos varoņus.
Piešķirot Lāčplēša dienai oficiālu svētku dienas statusu, mēs veicināsim patriotisma un nacionālās vienotības stiprināšanu,
jo Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja piedalīties svētku pasākumos kopā ar ģimeni un sabiedrību, izjūtot piederību valstij un godinot tās vēsturi."
Jāpiebilst, ka līdzīgus grozījumus likumā jau iesnieguši deputāti no Nacionālās apvienības. Saeima šā gada 14. novembrī skatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz Lāčplēša dienas iekļaušanu likumā noteikto svētku dienu sarakstā.
Likumprojekta autori norādījuši, ka Lāčplēša dienas iekļaušana likumā noteikto svētku dienu sarakstā ļautu sabiedrībai pilnvērtīgāk atzīmēt 1919. gada 11. novembra vēsturiskos un valstiski nozīmīgos notikumus. Arvien vairāk pilsoņu, tostarp bērni un jaunieši, aktīvāk varētu iesaistīties Lāčplēša dienas pasākumos, kas veicinātu viņu valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai, kā arī vairotu izpratni par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un to nozīmi mūsdienās, teikts likumprojekta anotācijā.
Patlaban likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteiktās valsts svētku dienas, kas ir brīvdienas, gadā iznāk kopā divpadsmit (kas neiekrīt svētdienās), reizi piecos gados brīvdiena vēl ir arī diena pēc Dziesmu svētkiem.
Atgādināsim, ka jau pirms sešiem gadiem – 2018. gadā – parlamentā arī tika rosināts jautājums par valsts svētku dienas statusa piešķiršanu 11. novembrim. Tomēr Saeimas komisija toreiz vienojās tajā sasaukumā neskatīt likumprojektu par Lāčplēša dienu kā svētku dienu.
Pret Lāčplēša dienas noteikšanu par brīvdienu iepriekš bija iebilduši uzņēmēji, norādot, ka vēl viena svētku diena gadā samazinātu viņu konkurētspēju.
Iebilda biedrība "Zemnieku saeima", Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija. Brīvdienas piešķiršana palielinot arī administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Katra papildu brīvdiena par apmēram 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielinot kapitāla dīkstāvi, pauda uzņēmēji. Pirms sešiem gadiem, debatējot par šo priekšlikumu, tika apsvērta arī versija, ka, nosakot par valsts svētku dienu 11. novembri, varētu atņemt valsts svētku dienas statusu 1. maijam, lai uzņēmējiem nebūtu iebildumu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1.3 °C








































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)







