Apšaude viesnīcā "Hilton" raisa jautājumus par Trampa apsardzi

Vašingtonas viesnīcā "Hilton" sestdien notikušais incidents, kura laikā bruņots vīrietis sarīkoja apšaudi un mēģināja ielauzties Baltā nama korespondentu vakariņu zālē, kur atradās arī prezidents Donalds Tramps, atkārtoti uzjundījis jautājumus par drošības pasākumu līmeni pasākumos ar augstu amatpersonu dalību.

Ekspertu un apskatnieku domas par varasiestāžu rīcību incidenta laikā dalās, vieniem norādot uz apsardzes spēju apturēt uzbrucēju pirms viņa ielaušanās svinību zālē, bet citiem paužot kritiku par vieglo iekļūšanu viesnīcā.

Izlemj ierasties

Baltā nama korespondentu vakariņas 1921. gadā pirmo reizi rīkoja žurnālisti, kuri atspoguļoja ASV prezidenta rezidencē notiekošo. 1924. gadā pasākumu apmeklēja Savienoto Valstu toreizējais prezidents Kelvins Kūlidžs, aizsākot tradīciju, kas paredz, ka uz vakariņām parasti ierodas amatā esošs prezidents. Tramps šajā pasākumā iepriekš piedalījās 2011. gadā kā lūgts viesis un privātā kārtā to apmeklēja arī 2015. gadā, bet prezidenta amatā nedz savā pirmajā termiņā, nedz arī otrā termiņa sākumā pagājušajā gadā vakariņas nebija apmeklējis. Pasākumu Vašingtonas viesnīcā "Hilton", kur pēdējos gadu desmitos ierasti notikušas Baltā nama korespondentu vakariņas, šogad tomēr nācās pārtraukt un atcelt, kad uzbrucējs vienu stāvu virs svinību zāles atklāja uguni un mēģināja izlauzties līdz norises vietai. Uzbrucējs, kurš vēlāk tika identificēts kā trīsdesmit vienu gadu vecais Kalifornijas štata iedzīvotājs Kols Tomass Alens, raidījis vairākus šāvienus, no kuriem viens trāpīja apsargam, kuru gan paglāba bruņuveste. Alens tika atbruņots un aizturēts. ASV ģenerālprokurora amata izpildītājs Tods Blanšs pavēstījis, ka uzbrucējs gribējis vērsties pret Trampa administrācijas cilvēkiem un droši vien arī pret pašu prezidentu. Atskanot šāvieniem, no svinību zāles, kurā atradās aptuveni 2500 cilvēku, tika izvests gan prezidents Tramps, gan viceprezidents Džeims Deivids Venss un vairākas citas augstas amatpersonas, bet daudzi viesi tikmēr slēpās zem galdiem. Varasiestādes pēc situācijas noskaidrošanas izlēma, ka pasākumu nedrīkst atsākt, un tas tika pārcelts. Uzbrukumā aizdomās turētais Alens neilgi pirms apšaudes saviem ģimenes locekļiem bija nosūtījis "manifestu", kurā skaidroja savu rīcību. Viņa ģimene pēc tam informējusi policiju. Šāvēja vēstījumā Tramps vārdā netiek pieminēts, tomēr ir skaidrs, ka Alens, kurš Kalifornijā strādājis par skolotāju un inženieri, pret ASV prezidentu un viņa administrāciju izjūt dziļu nepatiku, vēsta laikraksts "The New York Times". 

Alens valsts vadītāju nosaucis par "nodevēju" un solīja vērsties pret administrācijas amatpersonām, "sākot ar augstāko, beidzot ar zemāko".

Iestājas par svinību zāli

Tramps divas reizes atentāta mēģinājumu piedzīvoja jau 2024. gadā, kad atkārtoti kandidēja uz prezidenta amatu. Mītiņa laikā Batlerā, Pensilvānijas štatā tā gada jūlijā Tramps tika ievainots ausī, bet viens no priekšvēlēšanu mītiņa dalībniekiem tika nogalināts. Uzbrukumu sarīkojušo divdesmit gadus veco Tomasu Kruksu notikuma vietā nošāva likumsargi. 2024. gada septembrī Trampa golfa kluba teritorijā tika aizturēts piecdesmit astoņus gadus vecais Raiens Ruts, kurš grasījās šaut uz republikāņu kandidātu. Tiesa Rutam vēlāk piesprieda mūža ieslodzījumu. Īpaši lielu uzmanību izpelnījies atentāta mēģinājums Batlerā, tostarp saistībā ar Slepenā dienesta, kas atbild par prezidenta apsardzi, iespējamajām kļūdām. No amata bija spiesta atkāpties Slepenā dienesta direktore Kimberlija Čītla. Jāpiebilst, ka Tramps par dienesta vadītāju pagājušajā gadā izraudzījās Šonu Karenu, kurš Trampu sargāja mītiņā Batlerā. Apšaude Vašingtonā atkal raisījusi jautājumus par Trampa apsardzes veikumu un citiem jautājumiem. Pats prezidents drīz pēc apšaudes sarīkoja preses konferenci, kas tika aizvadīta Baltajā namā. Viņš slavēja varasiestāžu reakciju, tomēr piebilda, ka "Hilton" nav "īpaši droša ēka". Prezidents ari izmantoja izdevību, lai vēlreiz publiski iestātos par nepieciešamību līdzās Baltajam namam uzbūvēt vērienīgu svinību zāli. Šis projekts patlaban atrodas būvniecības stadijā. Pasākumu rīkošana tajā būtu daudz drošāka, argumentēja Tramps. Baltā nama korespondentu vakariņas gadu desmitiem tiek rīkotas "Hilton". Laikraksts "The Wall Street Journal" to pamato ar faktu, ka viesnīcā šādam pasākumam ir atrodamas pietiekami plašas telpas, turklāt Slepenais dienests gadu gaitā šo ēku ir labi iepazinis. Jāpiebilst, ka 1981. gadā pie Vašingtonas "Hilton" notika atentāta mēģinājums, kurā tika ievainots toreizējais prezidents Ronalds Reigans.

Jāuzrāda biļete

Apšaude likusi pievērst lielu uzmanību vakariņu drošības pasākumiem. Novērošanas kamerās redzams, ka uzbrucējs viesnīcā paskrien garām postenim, kurā esošie likumsargi nešķiet īpaši uzmanīgi. Jāpiebilst, ka aizdomās turētais Alens viesnīcā laikus bija reģistrējies kā viesis un varēja tur ienest šaujamieročus. 

Nievājoši par drošības pasākumiem "Hilton" savā manifestā izsakās arī pats uzbrucējs. 

Likumsargi pirms pasākuma savās datubāzēs bija pārbaudījuši arī viesnīcas viesi Alenu, tomēr viņam ar likumu problēmas iepriekš nav bijušas, bet ieročus viņš bija iegādājies likumīgi, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz informētiem avotiem. Pirms nozīmīgiem pasākumiem, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas, Slepenais dienests pārbauda viesus un to bagāžu, tomēr pirms Baltā nama korespondentu vakariņām tik stingri drošības pasākumi neesot bijuši. Klātesošie pēc apšaudes arī vēstījuši, ka vakariņu dalībnieki viesnīcā iekļuvuši diezgan vienkārši. Pasākuma viesiem bija jāiziet cauri metāla detektoriem, lai iekļūtu svinību zālē, toties iekļūšanai viesnīcā pietika uzrādīt biļeti, kurā bija norādīts tikai galda numurs, bet ne personas vārds. "Vīrietis pie ieejas ārpusē no kāda sešu pēdu attāluma tikai pavirši aplūkoja manu biļeti," norādījis raidorganizācijas BBC korespondents Gerijs Donohjū. ASV ģenerālprokurora vietas izpildītājs Blanšs tikmēr notikušo raksturojis kā "pamatīgu apsardzes veiksmes stāstu". Slepeno dienestu aizstāvējis arī prezidents Tramps.