Gados vecāku iedzīvotāju īpatsvars valstī strauji pieaug, aizvien vairāk cilvēkiem nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe. Latvijas Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš nesen Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēdē informēja, ka šobrīd vismaz 58% Latvijas iedzīvotāju palīdz aprūpēt vecvecāku vai kādu citu cilvēku, un nākotnē šis skaits varētu turpināt pieaugt. 

Otrs satraucošs A. Bērziņa minētais skaitlis – vismaz 96% iedzīvotāju, kuriem nepieciešams sociālās aprūpes pakalpojums, pilnīgi to nodrošināt paši par saviem līdzekļiem nevarētu – tāpēc šai problēmai būtu jābūt gan praktiskā darba veicēju, gan politikas darbinieku un visas sabiedrības dienaskārtībā. Finansējums ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, bet tikpat svarīga ir aprūpes kvalitāte. Labklājības ministrija (LM) noskaņota, ka tā jāuzlabo, lai arī sabiedrībai veidotos pozitīvāka attieksme pret sociālās aprūpes centriem. Ministrija apņēmusies nākamo piecu gadu laikā veicināt ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību un attīstību, un valdība 29. oktobrī apstiprināja tam veltītu plānu.

Tuviniekus vaino un nosoda

Pirms dažām nedēļām ārvalstu medijos parādījās baismīga ziņa par pensionāru Vācijā, kurš sašāvis savu meitu, jo viņa tēvu mudinājusi pārcelties uz veco ļaužu namu. 96 gadus vecais Vilhelms vasarā guvis kakla traumu, kas ierobežoja viņa pārvietošanās spējas. Meita vairākkārt izteikusi priekšlikumu pārcelties uz pansionātu, kur viņš varētu saņemt pienācīgu aprūpi. Kad viņa atkārtoti ierosinājusi ideju par pansionātu, Vilhelmam beidzot bija gana un viņš 5. septembrī meitu sašāvis ar pistoli, kas viņam piederēja kopš Otrā pasaules kara laika.

Lai gan tik ekstrēmi gadījumi Latvijā nav piedzīvoti, arī pie mums nereti vaino un nosoda cilvēkus, kuri izvēlas savus tuviniekus ievietot sociālās aprūpes centros jeb pansionātos. 

Dace (vārds mainīts) "Latvijas Avīzei" stāsta par savu pieredzi. Viņa gandrīz divus gadus kopusi savu mammu. Kad parādījušies demences simptomi, Dace sapratusi, ka mamma vairs nav spējīga dzīvot viena. Gadu mamma nodzīvoja pie meitas, taču pēc infarkta viņa kļuva guloša. Dace esot apsvērusi domu par pansionātu, bet beigās nolēma par mammu rūpēties mājās pati.