Politiķi ir apņēmības pilni grozīt Imigrācijas likumu

Iebraucējiem no trešajām valstīm Latvija, iespējams, vairs nešķitīs pievilcīga, lai studiju aizsegā patiesībā strādātu un pelnītu naudu. Politiķi ir apņēmības pilni grozīt Imigrācijas likumu ar tiem priekšlikumiem, kas pieņemti Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, vēsta 360TV Ziņas.

Ja reiz imigrants no trešajām valstīm te ieradies studēt, nevis kā šobrīd liela daļa mācību aizsegā strādā, politiķi rosina noteikt lekciju apmeklētību ne mazāk par 70%. No augstskolas ir atskaitāmi un no Latvijas izraidāmie tie studenti, kuri bez attaisnojoša iemesla ir kavējuši vairāk par trīs dienām mācību gada laikā. Ja šo pieņemtu, tas kardināli mazinātu atļautu darba stundu skaita pārkāpumus. Turklāt rosina likumā noteikt aizliegumu imigrantu studentiem strādāt pašnodarbinātā statusā, bet obligāti jāslēdz darba līgums. Tas ļautu izsekot nostrādātajām stundām un nodokļu nomaksai. Pašreizējais pašnodarbinātības modelis padara kontroli praktiski neiespējamu. Ja šo pieņemtu, tad vairs neredzētu, piemēram, indiešu, šrilankiešu vai uzbeku ēdienu kurjerus. Trešo valstu ieceļotājiem Latvija vairs nešķitīs pievilcīga, ja pieņems parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumu aizliegt ārvalstu studentiem strādāt bakalaura studiju pirmajā gadā. Izmeklēšanas komisija konstatēja, ka nepastāv efektīvs mehānisms, kas ļautu pārbaudīt, vai ārvalstu studenti faktiski studē un vai viņu nodarbinātība atbilst normām.

Likumu grozījumu priekšlikumi vēl arī paredz virkni atbildību augstskolām. Piemēram, ārvalstu studentu īpatsvars no trešajām valstīm nedrīkstētu pārsniegt pusi no kopējā studentu skaita. Politiķi par nepieņemamu uzskata situāciju, ka augstskolas šādi dzenas pēc peļņas. Daļa trešvalstnieku līdz Latvijai nemaz netiktu, ja ieviestu stingras prasības angļu valodas zināšanām vien ar trīs starptautiski atzītiem valodas testiem. Šobrīd no augstskolu pieļautajiem 12 sertifikātiem daļa esot apšaubāmi, jo praksē kāda daļa iebraucēju ļoti slikti runā angliski, un tas signalizē – ieradies te darba dēļ.

Imigrācijas likumā politiķi vēlas paredzēt, ka students nedrīkstētu mainīt augstskolas. Ja persona lemj mainīt augstskolu, tad ir jāsāk ieceļošanas/uzturēšanās procedūras atkal no sākuma. Proti, tiklīdz persona tiek atskaitīta vai pati aiziet no konkrētās augstskolas, kur bija uzsācis studijas, tā zaudē tiesisko pamatu uzturēties Latvijā, un valsts būtu jāatstāj iespējami īsā laikā. Šobrīd daļā notiek staigāšana – no vienas augstskolas uz otru, līdzko tur kādas problēmas ar sekmēm vai lekciju apmeklētību. Politiķi vēlas skarbi vērsties pret augstskolām, kas piever acis uz trešo valstu imigrantu blēdībām. Būtu ne vien naudas sods, bet pat liegums turpmāk uzaicināt ārvalstniekus vai pat izglītības iestādes akreditācijas anulēšana. Esot tādas augstskolas, kas rūpīgi nekontrolē lekciju apmeklēšanu, ļauj pieslēgties attālināti bez ieslēgtas kameras.

Ja augstskolas uzaicinātajiem studentiem ir liels vīzu atteikumu īpatsvars, tad augstskolai vajadzētu piemērot aizliegumu turpmāk uzaicināt ārvalstniekus. Šiem ierobežojumiem ir jākalpo kā līdzeklim, lai atturētu augstskolas no nekvalitatīvas uzņemšanas.

Parlamentārā izmeklēšanas komisija konstatēja, ka trešo valstu studentu piesaistē aktīvi darbojas aģentūras, kuras nereti sniedz maldinošu informāciju. Indijas un Pakistānas tirgum paredzētās reklāmas sola vieglu piekļuvi darbam, brīvai pārvietošanās pa Eiropu, minimālas angļu valodas prasības un iespēja ierasties kopā ar ģimeni. Vienā no šādiem video vīrietis pat apgalvo – kā students strādā par kurjeru, izmantojot citas personas identitāti “Bolt” lietotnē. Viņš atzīst, ka likumā noteiktais četru stundu darba ierobežojums netiek ievērots un ka sistēma to faktiski nekontrolē. Citā videoklipā students no Deli norāda, ka studiju vīzu ir vieglāk iegūt nekā darba vīzu, un galvenais mērķis esot strādāt un pelnīt.

Studentam, ieceļojot Latvijā, jābūt pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu atgriezties savā  izcelsmes valstī. Te kā pozitīvs piemērs minama Biznesa augstskolas “Turība” prakse, kas paredz depozīta iemaksu speciālā kontā. Šādu pieeju politiķi rosina noteikt kā standartu. Un arī tas atsijātu kādu daļu trešvalstnieku, kuru patiesais mērķis nav studēt bet gan strādāt.

VIDEO: