13.2 °C
Vācijā turpinās diskusijas par valsts turpmāko palīdzību Ukrainai, un neskaidrību nav spējuši mazināt arī kanclera Olafa Šolca solījumi, ka Berlīne arī turpmāk būs nozīmīgākā Kijivas atbalstītāja Eiropā.
Vācijas mediju vēstītais liecina, ka, sākot ar 2026. gadu, Berlīne Ukrainas atbalstam līdzekļus no federālā budžeta piešķirt neplāno.
Peļņa no iesaldētajiem aktīviem
Vācijas laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung" ir ziņojis, ka Vācijas valdība pēc 2025. gada plāno pārtraukt no valsts budžeta piešķirt Ukrainai palīdzību, kura tad tiktu nodrošināta no iesaldēto Krievijas aktīvu radītās peļņas. Šā gada budžetā palīdzībai Ukrainai Vācija ir atvēlējusi 7,5 miljardus eiro, bet nākamgad – četrus miljardus. Par Berlīnes nodomu mazināt palīdzību Ukrainai nākamā gada budžetā Vācijas mediji ziņojuši jau iepriekš. Tagad tiek plānots budžeta naudu Ukrainai no 2026. gada nepiešķirt vispār. Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners vēstulē ārlietu ministrei Annalēnai Bērbokai un aizsardzības ministram Borisam Pistoriusam paudis, ka
turpmāk finansējums Ukrainai netiks sniegts no federālā budžeta un tas būtu jānodrošina no iesaldēto Krievijas aktīvu radītās peļņas.
Iemesls šādai pieejai skaidrojams ar grūtībām nodrošināt finansējumu visām budžeta prioritātēm, par kurām koalīcijas partijas – sociāldemokrāti, zaļie un brīvie demokrāti – ir tik ilgi un asi diskutējuši, skaidro mediji. Lindnera vēstulē paustais aicinājums izmantot Krievijas aktīvu peļņu nav nekas jauns. Par to jau jūnijā vienojās G7 valstis. Vadošās attīstītās valstis cer izsniegt aizdevumu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, kas tiktu atmaksāts, izmantojot iesaldēto Krievijas aktīvu peļņu. Nav tomēr zināms, kad šīs finansējums tiks nodrošināts, cik daudz naudas izdosies iegūt un vai šo naudu šādā veidā vispār var izlietot, norāda raidorganizācija "Deutsche Welle". Par šī jautājuma detaļām joprojām notiek diskusijas. G7 valstu paziņojumā arī īpaši uzsvērts, ka tā plānots nodrošināt papildu līdzekļus un šī nauda neaizstāj atsevišķu valstu palīdzību Ukrainai.
Ukraina kā budžeta ķīlniece
Satraukumu par Vācijas valdības plāniem paudusi gan Kijiva, gan arī vācu politiķi. "Militārās palīdzības pārtraukšana Ukrainai apdraud Eiropas drošību," platformā "X" paziņojis Ukrainas vēstnieks Vācijā Oleksijs Makajevs. "Finansējums ir pieejams. Jautājums ir par politisko gribu," piebilda vēstnieks. Kritiku kanclera Olafa Šolca valdības plāniem veltījuši opozīcijā esošie kristīgie demokrāti, bet kritiskas balsis izskanējušas arī valdošajā koalīcijā. Bundestāga Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihaels Rots, kurš pārstāv sociāldemokrātus, uzstājis, ka palīdzību Kijivai nedrīkst padarīt atkarīgu no valsts budžeta problēmām.
"Mēs nedrīkstam upurēt Ukrainas likteni uz budžeta noteikumu altāra,"
paziņoja Rots, tā atgādinot par fiskāli konservatīvo brīvo demokrātu ministra Lindnera vēlmi panākt sabalansētu budžetu, ko gan prasa arī Vācijas konstitūcija.
Vācijas valdība ierobežot palīdzību Ukrainai tomēr grib ne tikai sarežģītās budžeta situācijas dēļ, uzmanību vērš "Deutsche Welle". Trīs federālajās zemēs Vācijas austrumos – Saksijā, Tīringenē un Brandenburgā – septembrī notiks vēlēšanas. Aptaujas labus rezultātus vēlēšanās šajās zemēs sola gan labēji populistiskajai partijai "Alternatīva Vācijai", gan kreisajiem populistiem Zāras Vāgenknehtas vadībā. Gan kreisie, gan labējie radikāļi iestājas par palīdzības izbeigšanu Ukrainai un izlīgšanu ar Krieviju.
Kanclers Šolcs tikmēr centies aizstāvēt valdības plānus.
"Vācijas atbalsts Ukrainai nemazināsies. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams. Un mēs būsim Ukrainas lielākie atbalstītāji Eiropā,"
trešdien vizītē Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā paziņoja Šolcs. Kanclers tomēr atzina, ka iesaldēto Krievijas aktīvu peļņas izmantošana ir "tehniski sarežģīts" jautājums, par kuru starptautiskā līmenī vēl notiek diskusijas. Debates par budžeta jautājumiem tomēr vēl tikai gaidāmas Vācijas parlamentā, kas situāciju var mainīt. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Vācija no Eiropas valstīm ir sniegusi Kijivai lielāko palīdzību, tomēr saņēmusi arī pārmetumus par pārlieku piesardzību noteikta bruņojuma piegādāšanā. Šolca valdība joprojām noraida aicinājumus sūtīt uz Ukrainu tālas darbības raķetes "Taurus".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
