13.3 °C
Kopš 2004. gada, kad pievienojāmies Eiropas Savienībai (ES), Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis ar "vidējo ātrumu" 1686 cilvēki mēnesī. Kopā tie ir 450 tūkstoši jeb desmit Jelgavas pilsētas. Ozoli, Rauda, Arakste, Veselava, Vitrupe un vēl 300 citu apdzīvotu vietu pēdējos divdesmit gados zaudējušas vairāk nekā pusi savu cilvēku.
Ne tik strauji dilst arī pārējās pilsētas un pagasti, atskaitot vienīgi Pierīgu, kas kļūst aizvien piepildītāka. Ar pārliecību, ka mazapdzīvota vieta nav sinonīms nolemtībai, šajā rudenī "Latvijas Avīze" un žurnāls "Mājas Viesis" sāk jaunu pētniecisko projektu "Apdzīvota vieta". Veidojot publikāciju sēriju, tversim vietējo iedzīvotāju ikdienu, rūpes, sajūtas un nākotnes redzējumu lielākās un mazākās apkaimēs, analizēsim cilvēku dzīves kvalitāti dažādos aspektos.
"Man, protams, arī ir zināms sentiments par to, ka Latvijas lauki iztukšojas, un tā ir problēma. Bet, skatoties plašāk, redzu, ka tas tomēr ir process, kas notiek visā attīstītajā pasaulē,"
vērtē ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
"Cilvēki tiecas uz pilsētām, uz vietām, kur ir lielākas darba, karjeras attīstības, izglītības, izklaides un citas iespējas. Īpaši skaudri tas redzams valstīs, kas nav pārāk blīvi apdzīvotas. Piemēram, stundas sasniedzamības rādiusā ap Reikjaviku tagad dzīvo 80% visu Islandes iedzīvotāju, lai gan kādreiz apdzīvotības blīvums šajā valstī bija daudz vienmērīgāks," salīdzina eksperts un piebilst: "Diemžēl stundas sasniedzamība ap Rīgu ir tā robeža, aiz kuras ar attīstību ir visai bēdīgi. Pusstundas un 40 minūšu rādiusā ap Rīgu izaugsme ir acīmredzama."
"Latvijai atšķirībā no citām ES valstīm raksturīgs liels galvaspilsētas iedzīvotāju īpatsvars – 32% iedzīvotāju dzīvo Rīgā, bet novados ap Rīgu vēl 14%. Tas nozīmē, ka Rīgā un tās apkārtnē koncentrējas gandrīz puse (46%) valsts iedzīvotāju," atzīmē Centrālās statistikas (CSP) pārvaldes CSP priekšnieka vietniece Baiba Zukula.
"Ja skatāmies reģionus, iedzīvotāju skaits pieaug tikai novados pie Rīgas, piemēram, Mārupes, Ādažu, Ķekavas u.c., kur ir vairāk jaunu ģimeņu, līdz ar to arī augstāki dzimstības rādītāji. Tāpat vairāk cilvēku pārceļas uz šiem novadiem no citām attālākām vietām," viņa raksturo tendenci pēdējos gadu desmitos.
"Gan mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, gan migrācijas dēļ Latgales iedzīvotāju skaits samazinās vairāk nekā citos reģionos.
Būtiskākais iedzīvotāju skaita sarukums bijis pierobežas – Krāslavas, Ludzas – novados," piebilst Zukula.
Pastāvīga atgriešanās laukos nenotiek
Statistikas kartēs par Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņām pa brīdim parādās kāds pagasts, kur pēkšņi ir pieaugums, – novērojis Turlajs, kā piemēru minot Līgo pagastu Gulbenes novadā, kur pēkšņi iedzīvotāju skaits gada laikā pieauga par 66.
"Pagastam tas bija globāls satricinājums pozitīvā nozīmē. Tomēr izskaidrojums bija vienkāršs – novada pašvaldība vietā ar oriģinālu nosaukumu "Siltais" Līgo pagastā bija atvērusi sociālās aprūpes centru, un tā iemītnieki statistikas atskaitēs pagastam bija vērā ņemams papildinājums (+18%)," skaidro Turlajs.
Eksperts arī piemin pandēmijas laika mītu par to, ka cilvēki it kā atgriežas uz dzīvi laukos: "Kad spēkā bija ierobežojumi, daļa, kam bija dārza mājiņas vai lauki, patiešām uz kādu brīdi pārvācās un tur dzīvoja. Tomēr tāda pastāvīga atgriešanās laukos joprojām Latvijā nenotiek un statistika to nekādā veidā neapliecina."
