2.2 °C
Reemigrantu bērniem Gulbenes novadā turpinās sniegt nepieciešamo papildu atbalstu latviešu valodas apguvei, informē laikraksts "Dzirkstele".
Gulbenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova "Dzirkstelei" stāstījusi, ka atbalstu reemigrantu bērniem sniedz vienu līdz divus mācību gadus atkarībā no bērna vajadzībām. Iepriekšējā mācību gadā papildu atbalstu saņēmuši pieci Gulbenes novada vidusskolas bērni un divi Stāķu pamatskolas bērni. Savukārt šajā mācību gadā papildu atbalstu saņem seši Gulbenes novada vidusskolas bērni un trīs Stāķu pamatskolas bērni.
"Pašvaldība apmaksā individuālu latviešu valodas apguves nodarbību īstenošanu reemigrantu bērniem. Apjoms un ilgums ir atbilstošs katra bērna vajadzībām.
Papildu individuālajām nodarbībām bērnus rosinām apmeklēt konsultācijas pie mācību priekšmetu skolotājiem, lai labāk apgūtu konkrētā mācību priekšmeta saturu," saka D. Kablukova.
Pērnajā mācību gadā Stāķu pirmsskolas izglītības iestādē bijuši pieci reemigrantu bērni dažādās vecuma grupās. Šajā mācību gadā Stāķu pirmsskolas izglītības iestādi apmeklējot viens reemigrantu bērns un arī Rankas pamatskolas pirmsskolas grupā mācoties viens reemigrantu bērns. "Īpaši apmaksātas un organizētas individuālas nodarbības latviešu valodas apguvei pirmsskolas izglītības posmā nav nepieciešamas, jo rotaļnodarbība ilgst visas dienas garumā un bērni latviešu valodu attīsta, ne tikai mācoties skolotāja vadībā kopā ar citiem bērniem, bet arī rotaļājoties un komunicējot," pieredzē dalās Gulbenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
