Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.
Skarbā brīnumzeme lietuviešu vīzijā
"Šis ir unikāls, ambiciozs un ļoti inovatīvs projekts ne tikai Lietuvas, bet arī pasaules kontekstā," horeogrāfe un Baltijas Baleta teātra vadītāja Marija Simona Šimulinaite saka par izrādi "Cita pasaule", kas balstīta uz leģendārās rokgrupas "Depeche Mode" mūziku un Haruki Murakami romāna "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals" motīviem un būs baudāma pirmdien, 4. novembrī, VEF Kultūras pilī.
Nākotnes fantāzijā cilvēki sazinās, smejas, pauž dusmas un pat atražo sevi nevis tāpēc, ka viņi to vēlas, bet tāpēc, ka viņiem tas ir jādara. Tā ir pasaule, kurā vairs nav īstu vīrieša–sievietes attiecību, visi izskatās vienādi, labprātāk slēpjas aiz maskām un, lai netiktu ievainoti, iztiek bez emocijām. Starptautiskā dejas kompānija skatītājiem sola nebijušu pieredzi, piepildītu ar sirreālu, futūristisku horeogrāfiju, krāšņām gaismām, aizraujošiem lāzeru šoviem un spēcīgu mūziku. Baltijas Baleta teātris dibināts Lietuvā 2009. gadā. To veido ambicioza un talantīga starptautiska dejotāju komanda.
Mocarts un spoži mūziķi "Gorā"
Sestdien, 2. novembrī, Latgales vēstniecībā "Gors" kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" kopā ar savu māksliniecisko partneri Jērgu Vidmani – vienu no daudzpusīgākajiem savas paaudzes māksliniekiem, ko vienlīdz augstu vērtē kā komponistu, klarnetistu un diriģentu, – pie saviem klausītājiem atgriezīsies ar Volfganga Amadeja Mocarta mūziku. No jauna pārlapojot pirms teju divarpus gadsimtiem tapušo "Sinfonia Concertante" partitūru, emocionālas dzīles sasniegt alkstošais mūziķis uz saspēli aicinājis "Berlīnes filharmoniķu" izcilos koncertmeistarus – vijolnieci Vinetu Sareiku un altistu Amihaju Grosu.
Valdis Tomsons un koris "Latvija"
Šodien, 30. oktobrī, plkst. 19 Rīgas Domā skanēs kora un instrumentālās mūzikas koncerts "Ainavas", pie Valsts akadēmiskā kora "Latvija" diriģenta pults stājoties Valdim Tomsonam kopā ar izciliem solistiem – vijolnieci Martu Spārniņu, čellistu Ēriku Kiršfeldu un ērģelnieku Aigaru Reini. Īpaši radītā koncertprogramma ar latviešu komponistu Jāņa Ivanova, Ādolfa Skultes, Pētera Vaska un igauņu skaņraža Arvo Perta skaņdarbiem atklās dabas skaistuma un cilvēka dvēseles ainavas, kurā koris dzied bez vārdiem, kā instruments mijiedarbojoties ar ērģelēm un stīgām. Diriģents Valdis Tomsons kopš 2007. gada strādā par kora mākslinieku Valsts akadēmiskajā korī "Latvija". Sākot ar 2016. gada aprīli, viņš ir arī tā kormeistars. 2017. gada 1. aprīlī Valdis Tomsons debitēja ar individuālu koncertprogrammu kā kora "Latvija" diriģents. Kopš 2014. gada viņš ir Latvijas Universitātes jauktā kora "Juventus" mākslinieciskais vadītājs.
"Svēta" cilvēka spekulācijas
Piektdien, 1. novembrī, Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos Moljēra lugas "Tartifs" iestudējums Sergeja Golomazova režijā. Šis ironiskais stāsts, ko var uzskatīt gan par pesimistisku, gan optimistisku, vienlaikus liek smieties un nopietni aizdomāties par to, kurš un kāpēc šodien valda (vai cenšas valdīt) pār prātiem. Režisors sava iestudējuma žanru nodēvējis par "pilsētas komēdiju", norādot: "Šī ir izrāde, kurā tiek pētīti cilvēku sociālās un morālās pavedināšanas destruktīvie mehānismi, ko veic tādi varoņi, morāles spekulanti kā Tartifs."
Indijas košums
Milzīgi liela etniskā, kultūras, valodu, reliģiju, mākslas un paaudzēs pārmantotu amatniecības prasmju dažādība, raibums, košums. Šīs ir pirmās asociācijas, kas rodas cilvēkam, kurš nekad nav bijis Indijā. Šīs izjūtas ir iespēja atdzīvināt jaunajā pastāvīgajā ekspozīcijā, kas veltīta Indijas mākslai un apskatāma mākslas muzeja "Rīgas birža" trešajā stāvā. Tiek uzsvērts, ka tā izvairīsies no koloniālisma ideju atkārtošanas un artefaktu uzlūkošanas citādības un eksotikas gaismā. Māksla un amatniecība ir klātesošas visos indiešu dzīves un kultūras aspektos – mājokļa iekārtojumā, reliģiskajās ceremonijās un rituālos, apģērbā un aksesuāros. Ekspozīcija veidota sadarbībā ar Latvijā dzīvojošo indiešu kopienu. Tas atspoguļojas gan priekšmetu izvēlē, gan videostāstos, kuros kopienas pārstāvji vēsta par savu kultūru, dalās atmiņās un meklē sasauces ar muzeja kolekcijas darbiem.
Latviska alternatīva helovīniem
Piektdien, 1., un svētdien, 3. novembrī, Latvijas Leļļu teātris piedāvās šausmenīti bērniem no astoņiem gadiem "Puscilvēki" Edgara Kaufelda režijā ar pašmāju mitoloģiskajiem tēliem – Lietuvēnu, Sumpurni un Vadātāju. Izrāde veidota lekcijas stilistikā ar šausmu un komisma elementiem – ne vien bērni, bet arī pieaugušie uzzinās, no kurienes šausmu tēli radušies, kas tos padara aktīvus un, protams, kā no tiem izvairīties. Autori pēta senlatviešu pārliecību, ka gari ir mituši jau gadsimtiem ilgi un joprojām atrodas starp mums, un dota arī iespēja atklāt, kādi tie izskatās, kur dzīvo un ko darīt, kad tos sastop kādā Latvijas mežu nostūrī, tumšā namā vai savā mājā. Izrādē apkopoti dažādi intriģējoši, noslēpumaini un biedējoši nostāsti, ko pārstrādājusi dramaturģe Linda Rudene. Īpaša intriga – izrādes scenogrāfiju un šausmu elementus radījis drosmīgais un provokatīvais mākslinieks Kristiāns Brekte. Muzikālo pavadījumu veidojis Juris Kaukulis, tērpus – Rūta Briede, bet mistiskos un dažbrīd baisos tēlus iemieso aktieri Santa Didžus, Dace Vītola, Artūrs Putniņš, Miķelis Žideļūns, Rūdolfs Apse un Rihards Zelezņevs.
Sunim Funim – trešā sērija
Imanta Ziedoņa muzejs radījis trešo suņa Fuņa animācijas filmiņas sēriju "Suns Funs un mežs Rīgā", kas stāsta par suņa Fuņa atrastajiem arhitektūras dārgumiem Rīgā, kā arī par to, kā viņš sastop krokodilu, kuram acīmredzami ir noticis kas nelāgs. Tās radītas, lai sarunātos ar pirmsskolas vecuma bērniem par literatūru Murjāņu muzejā un citur Latvijā.
Veļi Brīvdabas muzejā
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs sadarbībā ar "Ziemas Gaismas dārza" radošo komandu līdz 3. novembrim aicina uz rudens gaismu pastaigu taku "Veļi Brīvdabas muzejā". Ar vairāk nekā 20 instalācijām, kas veido skaņas, gaismas un projekciju stāstu, varēs ieskatīties senā latvieša mītiskajā pasaulē.