9 °C
Kā jau katru gadu Eiropas Komisija izvērtē norises visu ES dalībvalstu ekonomikā un sniedz savas rekomendācijas, ko vajadzētu mainīt un uzlabot. Tā tas noticis arī šogad un EK vērtējusi valstu ekonomikās notiekošo saskaņā ar 2023. gada Eiropas semestra pavasara paketi, "lai izveidotu stabilu un nākotnes prasībām atbilstošu ekonomiku, kas nodrošina konkurētspēju un ilgtermiņa labklājību visiem sarežģītā ģeopolitiskā vidē".
Attiecībā uz pēdējo jāsaprot, ka runa ir par vidi, ko veido Krievijas karš Ukrainā, starptautiskās sankcijas un arvien asāka starptautiskā cīņa par to, kas kļūs par nākotnes zaļo tehnoloģiju līderiem.
Gaidāma straujākā izaugsme Baltijā
Pašās rekomendācijās Latvijai nekā īpaši jauna un pārsteidzoša nav. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis atzīmējis, Krievijas agresija ir nobremzējusi Eiropas ekonomikas izaugsmi, un šogad tā augs par 1%. Latvijai tiek solīts 1,4% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, kas būs straujākais Baltijas valstīs. Tostarp inflācija Baltijā saglabāsies augstāka nekā ES un tā mazināsies lēnāk nekā pārējās ES valstīs.
Latvijai tiek ieteikts mazināt budžeta deficītu – mūsu valsts atzīmēta kā viena no 16 ES valstīm, kas šobrīd neizpilda Māstrihtas līgumā noteikto budžeta deficīta ierobežojumu, bet, kā jau teikts, ar to šobrīd netiek galā 16 no 27 ES valstīm. Tāpat izteikti ieteikumi uzlabot Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi un pilnveidot nodokļu politiku.
Nekas no tā nav jaunums – vidējā termiņa, trīs gadu budžeta plāns liecina par valdības pozitīvajiem nodomiem budžeta deficīta jomā, par nodokļiem tiek diskutēts ar uzņēmējiem jau kopš gada sākuma, bet par pārāk lēno ES fondu apguves tempu valdības tamtami ceļ trauksmi jau vairākus mēnešus.
Ieteikts arī stiprināt valsts konkurētspēju – tā ir daļa no gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām, valsts pārvaldes reformu trešā posma, kas šobrīd tiek apspriests valdībā, kā arī pagaidām nekādi neīstenotajiem solījumiem samazināt birokrātiju valstī. Vēlreiz uzsvērta nepieciešamība nodrošināt ar adekvātu finansējumu sociālo sfēru un veselības aizsardzību, bet arī par to valdība jau lauza galvu.
Latvijā trūkst darbaspēka
Kā pozitīvu var atzīmēt to, ka Latvija minēta kā viena no tikai sešām ES valstīm, kurās šobrīd nav vērojama makroekonomiska nesabalansētība, atšķirībā no visām ES lielajām valstīm, kuras cīnās ar nepieciešamību aizstāt Krievijas naftu un gāzi un nepieciešamību pārtraukt bagātīgo uzņēmējdarbības atbalstu, kas notika kovida epidēmijas laikā.
Toties kā Latvijas problēma atzīmēta darbaspēka (ne)pieejamība, un iespējams, ka šīm rekomendācijām ir kāds sakars ar to, ka balsis, kas aicina Latviju atvērt savu darba tirgu ārvalstniekiem, pēdējā laikā kļuvušas skaļākas.
Tomēr daži interesanti aspekti EK rekomendācijās ir atrodami. Piemēram, EK aicina Latviju samazināt enerģētikas atbalsta pasākumus, kuri ir spēkā līdz šā gada beigām, bet ietaupītos līdzekļus izmantot budžeta deficīta samazināšanai.
Atkārtota enerģētikas cenu pieauguma gadījumā EK iesaka Latvijai izvēlēties mērķētus pasākumus neaizsargāto mājsaimniecību un uzņēmumu atbalstam, kurus valsts fiskāli var atļauties, kā arī saglabāt stimulus enerģijas taupīšanai.
Citiem vārdiem sakot, ja Latvija sekos Eiropas Komisijas rekomendācijām, tad tāds atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem kā pērnajā ziemā vairs nebūs iespējams, atbalstīs tikai mazturīgos.
Aicina atbalstīt uzņēmējus reģionos
Otrkārt, atzīmēta nepieciešamība daudz vairāk atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, īpaši reģionos. Proti, EK mudina Latviju uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma pieejamību publisku aizdevumu un garantiju plānos, lai veicinātu to iespējas veikt stratēģiskas nozīmes investīcijas, jo īpaši zaļās pārejas un reģionālās attīstības jautājumus. Proti, saskaņā ar šo rekomendāciju daudz vairāk atbalsta būtu jānovirza uzņēmumiem ārpus Rīgas aglomerācijas. Izpildīt šo rekomendāciju nebūt nav vienkārši, jo 80% pievienotās vērtības Latvijas ekonomikā šobrīd tiek radīts Rīgā un Pierīgā, tur arī tiek novirzīta lielākā daļa atbalsta.
Visbeidzot, viens no interesantākajiem rekomendāciju aspektiem ir šim rakstam pievienotā nodokļu salīdzinājuma tabula. Tā rāda, ka Latvijai ir zemāki nodokļi salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni un tos varētu vēl celt, taču interesantums slēpjas tajā, ko tieši varētu palielināt. Proti, darbaspēka nodokļi Latvijā jau tagad ir zemāki nekā vidēji Eiropā, taču, protams, mēs šajā jomā nekonkurējam ar vidējo Eiropu, bet gan Lietuvu un Igauniju. Taču tabula liecina, ka mums jau šobrīd galvenais patēriņa nodoklis – pievienotās vērtības nodoklis – ir augstāks nekā vidēji Eiropā.
Var nešaubīties, ka valdība uz uzņēmēju priekšlikumu samazināt darbaspēka nodokli nāk ar pretpriekšlikumu – palielināt PVN, jo nesen tieši to izdarījusi Igaunija. Taču šī tabula saka priekšā, ka tad mūsu patēriņa nodokļi būs jau krietni augstāki nekā citur Eiropā un iedzīvotājiem būs vēl lielāki stimuli iepirkties ārzemēs.
Tiesa būtisks nodokļu paaugstināšanas resurss slēpjas nekustamā īpašuma nodoklī, kas Latvijā ir vairāk nekā divas reizes zemāks nekā vidēji Eiropā, taču šim nodoklim valdība, kā liecina vēsture, baidās ķerties klāt. Taču, spriežot pēc šīs tabulas, nāksies ķerties klāt tieši tam, ignorējot paredzamo sašutumu par vidusšķiras iznīcināšanu, kā arī vairākas reizes celt kapitāla nodokļus, kas negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbību.
