Meža dienests paliek bāreņos

Sasniedzot pensijas vecumu, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols novembrī šo posteni pametīs. Vai meža dienestu gaida nestabilitāte?

Savas karjeras laikā, būdams Meža departamenta direktors, Arvīds Ozols pārdzīvojis piecpadsmit zemkopības ministrus un bijis viens no tiem, kuri radīja Latvijas meža politiku. Pēdējo pusotru gadu Ozols vadīja Valsts meža dienestu, pabeidzot optimizāciju, kas, iesākta pirms viņa, gandrīz noveda līdz mežziņu protesta akcijai. Mežniecībās spriež: "Ja Ozolam optimizācijas kursu nebūtu izdevies mainīt, mēs tagad sēdētu grāvī un dziedātu – prātiņ, nāc mājās!" Andis Krēsliņš, kurš meža dienestu iepriekš vadīja deviņus gadus, par savu kolēģi saka tā: "No vienas puses, viņš ir mieramika, no otras – īsta leģenda nozarē. Arvīds Ozols orientējas visās meža likumu niansēs, tostarp arī starptautiskajās. Otra tāda cilvēka mums nav." Pretstatā šiem vērtējumiem A. Ozols pats gan izteicies, ka meža nozares politika nekad nav bijis viena cilvēka šovs, bet gan komandas darbs.

Valsts meža dienesta ģenerāldirektora maiņa radījusi bažas par politikas maiņu meža nozarē. 

Kurzemes virsmežzinis Uldis Frīdenbergs situāciju vērtē šādi: "Tikko esam sākuši stabilizēties, sapratuši, ko no mums grib, un uzņēmuši kopēju kursu, tā mainās vadība un tādēļ var mainīties arī meža politikas nostādnes. Arvīds Ozols ir ļoti zinošs un kompetents, tāds, kurš ļoti labi orientējas ne tikai likumos, bet arī valsts politiskajā virtuvē un saprot, ko sabiedrība gaida no meža nozares. Tas meža dienestam neapšaubāmi nācis par labu. Lai kas šo amatu ieņemtu turpmāk, viņš nesīs sev līdzi pārmaiņas, un zināmā mērā nozarē atkal kādu laiku valdīs nestabilitāte." Jāpiebilst, ka zemkopības ministrs Armands Krauze ir solījis, ka nākamais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors tiks meklēts vispirms meža dienesta darbinieku vidū, un domu par to, ka tas varētu būt politiski izvēlēts neprofesionālis, pat nepieļauj.