5. augusts vēsturē un senās avīzēs. Jauni vaibsti Rīgas panorāmā

1925. gada 5. augustā. Pirms 100 gadiem laikraksts "Latvijas Vēstnesis" informēja par jaunumu Rīgas ainavā – kanālmalā jūlija nogalē bija uzsliets viens no diviem jaunās Rīgas radiostacijas antenas mastiem un tapa otrs, kuru plānoja pabeigt tuvāk mēneša beigām, lai augusta nogalē sāktu Rīgas radiostacijas izmēģinājumus.

Pirmais 45 metrus augstais masts slējās zemes gabalā starp kanālu un Pasta un telegrāfa virsvaldi, tagadējo LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes ēku, Aspazijas bulvārī 5. Otru uzstādīja blakus prefektūrai. Starp abiem bija vēl jāizvelk raidošās antenas kabeļi. Avīzes rakstīja, ka mastu būves process noritējis "veikli". Žurnāls "Atpūta" tajā laikā rakstīja: "Pie galvenās pasta ēkas Rīgā, augsti pāri namu jumtiem paceļas divi dzelzs torņi – masti; viņu praktiskā nozīme plašākām aprindām diezgan sveša. Tomēr nav ne mazāko šaubu, ka nepaies ne gads, kad radio iespaids tieksies visattāļākās mūsu dzimtenes nomalēs – gluži tāpat, kā tas noticis ārzemēs." Iespējams, sākotnējā doma bijusi vienu mastu likt Aspazijas bulvārī, bet otru apstādījumos pie kanāla, lai antena stieptos pāri Pasta – radio ēkai, tomēr izvēle krita uz citu izvietojumu.

1925. gada 18. augustā, kad uzstādīja otrā masta augšējo platformu, tam par godu torņu virsotnes izpušķoja zaļumiem un torņos uzvilka Latvijas un Francijas karogu, jo mastu pamatkonstrukcijas bija izgatavotas Francijā. Acīmredzot arī salikšanu vadīja franču speciālisti. Tāpat Rīgas radiofonam domātā radiostacijas iekārta, kas 76 kastēs Rīgā pienāca vēl maija sākumā, bija ražota Francijā. Pēc torņu pabeigšanas vēl nedēļu prasīja pašas antenas uzvilkšana un zemējuma ierīkošana. Raidītājs un topošā radiostudija atradās pasta ēkas augšstāvā. Kā zināms, Rīgas radiofons darbu uzsāka 1925. gada 1. novembrī ar Džakomo Pučīni operas "Madame Butterfly" tiešraidi. 

Atklāšanas brīdī radiofonam bija 331 abonents, taču turpmākajos gados tas ļoti strauji auga, tā ka pasākumā ieguldītie līdzekļi atmaksājās nevis pēc 10–15 gadiem, kā sākumā plānoja, bet gan jau pēc četriem gadiem. 

Divi torņi kanālmalā nostāvēja līdz 1944. gada rudenim, kad vācieši, atkāpjoties no Rīgas, vienu no tiem uzspridzināja. Iznīcināt bija mēģināts arī otru, taču spridzinātājiem gadījusies tehniska kļūme. Atlikušais tornis tika pagarināts līdz 76 metriem un kļuva slavens ar Bruno Javoiša varoņdarbu, 1963. gada 5. decembra agrā rītā izkarinot tajā Latvijas karogu. 90. gadu sākumā torņa konstrukcijas vairs nebija vajadzīgas un 1994. gadā tās demontēja.

"Latvijas Kareivis", 1925. gada 5. augustā

Rīgas apvienoto koru koncerts "Ziemeļblāzmā". Pagājušo svētdien "Ziemeļblāzmas" dārzā sarīkotā Rīgas apvienoto koru koncertā dalību ņēma septiņi kori. Programmā bija uzņemtas 15 dziesmas no VI vispārējo mūzikas un dziesmu svētku programmas. Apvienotos korus vadīja diriģenti V. Brenners, J. Grīnfelds un A. Valle. Brennera vadībā labi atskaņojās Jurjānu Pāvula "Ej, saulīte, tu pie Dieva" un E. Melngaiļa "Bārenītes slavināšana". No pārējās programmas daļas vēl atzīmējamas A. Kalniņa "Brīvība", E. Melngaiļa "Bij man vienas rozes dēļ" (vīru korim) un V.Ozoliņa "Papardes zieds" J. Grīnfelda vadībā un J. Vītola "Karogs" un E. Dārziņa "Sapņu tālumā" un "Senatne" A. Valles vadībā. Dažas dziesmas pienācās atkārtot un pie "Papardes zieds" pat izsauca autoru – V. Ozoliņu. Vispār mākslas ziņā koncerts jāuzskata par sevišķi izdevušos, bet kā būs ar materiālo pusi, to zinās koncerta rīkotāji, jo lietainā laika dēļ, kāds bija priekš pusdienas, daudzi rīdzinieki bija palikuši atpakaļ.