Kādam būs jāstrādā ilgāk; Izdienas pensiju pērn saņēma 12 176 personas

Iecerēts, ka no 2027. gada uz vairāku profesiju kategorijām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma.

Tā vakar pēc Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa, skaidrojot, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Esot jāatrod veids, kā izdienas pensiju sistēmu padarīt vienlīdzīgāku attiecībā pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, jābūt diskusijai par to, kurās nozarēs izdienas pensiju sistēmu saglabāt, bet kurām būtu jāmeklē citi risinājumi, piemēram, ar esošo algu palielināšanu vai ar īpašām riska piemaksām. 

"Galvenais secinājums – tā kā vecuma pensijai ir palielināts vecums, tad arī izdienas pensijām būtu jāpalielina vecums gan paša stāža ziņā, gan arī tajā, cik būtu jāstrādā ilgāk," teica Siliņa. Izmaiņas neattiektos uz tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kas jau ir sistēmā. Bet no 2027. gada varētu būt kategorijas, kuras vairs varētu nekvalificēties izdienas pensijām, bet tie būtu cilvēki, kuri sistēmā sākuši strādāt "no nulles".

Valsts kanceleja uz vakardienas sēdi bija sagatavojusi prezentāciju, kurā piedāvāti vairāki scenāriji, kā mainīt izdienas pensiju sistēmu. Piemēram, sākot ar 2027. gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt diplomātus, paredzot piemaksu par dienesta laiku augsta riska valstīs, kā arī prokurorus un tiesnešus, paredzot viņiem speciālo pensiju, un arī baleta, cirka, kora, orķestru māksliniekus, teātra un leļļu teātra aktierus un solistus vokālistus, paredzot viņiem atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā. Attiecībā uz tiesu varu valdība varētu sniegt rekomendāciju šādai diskusijai Saeimā. Piedāvāts arī izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka visus amatus un profesijas, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru (ikdienas) veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus.

Tiek piedāvāts noteikt, ka izdienas stāžā var iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet tam jāveido ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža. 

Vienlaikus tiek rosināts saglabāt nosacījumu, ka izdienas pensija tiek maksāta līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim. Valsts kanceleja gan uzsver, ka minētais neattiektos uz pašreizējiem izdienas pensiju saņēmējiem.

Valsts kancelejas prezentācijā arī piedāvāta pakāpeniska izdienas stāža palielināšana par pieciem gadiem – ik gadu par sešiem mēnešiem. Tāpat piedāvāta minimālā izdienas pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana – par pieciem gadiem (desmit gadiem prokuroriem) –, ik gadu šo vecumu ceļot par sešiem mēnešiem.

Valsts kanceleja atgādina, ka 1998. gadā tika veikta izdienas pensiju sistēmas reforma. Sākotnēji izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta tika paredzētas tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām. Pakāpeniski personu loks tika paplašināts. Tām atšķiras gan pensionēšanās vecums, gan izdienas stāžs. Prokuroriem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un valsts drošības dienestu amatpersonām pensionēšanās vecums šobrīd noteikts 50 gadi, bet izdienas stāžs – 20 gadi. Militārpersonu pensionēšanās vecums ir 45 līdz 65 gadi, bet izdienas stāžs 15 līdz 20 gadi, savukārt valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem pensionēties iespējams jau starp 38 un 55 gadiem, bet izdienas stāžam jābūt no 10 līdz 30 gadiem. Diplomātiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem izdienas pensionēšanās vecums ir 55 gadi, bet izdienas stāžs – 20 gadi, tiesnešiem – 65 gadi ar izdienas stāžu 20 gadi.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Vidējais vecums, kādā personas devušās izdienas pensijā (laikā no 2011. līdz 2024. gadam) no Iekšlietu ministrijas struktūras, ir 48,8 gadi, no KNAB – 49,5 gadi, mākslinieki – 50,7 gadi, prokurori – 57,9 gadi, NMPD – 58,1 gads, diplomāti – 60,4, tiesneši – 65,5 gadi.

Izdienas pensijas valstij 2024. gadā izmaksājušas 115,9 miljonus eiro (neieskaitot izdienas pensijas valsts drošības dienestu amatpersonām). Izdienas pensiju pērn saņēma 12 176 personas. Jāpiebilst, ka gan pensiju saņēmēju skaits, gan izdevumi aug. Piemēram, pēc Valsts kancelejas sniegtās informācijas, 2011. gadā bija 7198 pensijas saņēmēji un izdevumi gadā – 29,8 miljoni eiro.

Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas un prognozēm 2030. gadā izdienas pensiju izmaksas var sasniegt 207 miljonus eiro gadā, kas ir par 72 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, kad izdienas pensijām plānots izmaksāt 135 miljonus eiro.

Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.