6. augusts vēsturē un senās avīzēs. Lauku būvniecība "latviskā daiļumā"

1935. gada 6. augustā. Pirms 90 gadiem Rīgā notika Zemkopības ministrijas rīkota plaša sanāksme, kurā piedalījās Lauksaimniecības kameras vadība un arī Nacionālās celtniecības komitejas lauku būvniecības komisijas priekšsēdētājs, LU Arhitektūras fakultātes dekāns Pauls Kundziņš.

Sprieda par lauku būvniecības lietu sakārtošanu, kam valdības līmenī īpašu uzmanību pievērsa visu 1935. gadu. Līdz tam valsts gan sniedza dažādus atvieglojumus un kredītus zemnieku saimniecību un sabiedrisko ēku būvniecībai, taču celtniecība parasti notika bez jebkādiem projektiem vai plāniem, pēc varas domām, nereti laikmetam galīgi neatbilstošā stilā un kvalitātē. Zemkopības ministrs Jānis Birznieks sanāksmē uzsvēra: "Tagad lauksaimnieki savus būvniecības jautājumus atrisina nenoteikti, tā no gadījuma uz gadījumu, bez kādas sistēmas. Turpmāk šajā ziņā ievedīs stingru kārtību." Nolēma izsludināt konkursu par lauku ēku paraugprojektiem, definējot "uzdevumus, kādi būtu jāpilda nākošajām lauku ēkām", kam turklāt bija jābūt "laukiem piemērotām un latviskai gaumei atbilstošām". Vēl 1934. gadā atzina, ka privātie un pašvaldību būvnieciskie centieni pakļaujami lielākai kontrolei, jo iepriekš pat pilsētu sabiedriskās būves tapušas "bez arhitektu līdzdalības, tādu personu celtas, kas arhitektūrai nebija sagatavotas, un kā sekas tam ir daudzas mazvērtīgas gan sabiedriskās, gan privātās celtnes", kā atzīmēja arhitekts Dāvids Zariņš. Īpaši būvēm ar sabiedrisku nozīmi pieklājās būt ar "latvisko daiļumu" apveltītām un "latviskas kultūras cienīgām".

Rezultāts bija 1935. gada decembrī pieņemtais Lauku būvniecības veicināšanas likums. 

Tas reglamentēja valdības aizdevumu un pabalstu izsniegšanas kārtību pašvaldībām un privātpersonām, turklāt valsts apņēmās dzēst lielākas aizdevumu summas, ja ēka tapa pēc Zemkopības ministrijas piedāvātajiem projektiem un atkarībā no tā, vai tā celta no ugunsdrošiem materiāliem, apmesta, krāsota, ugunsdrošu jumtu un tā tālāk. Jaunais likums bija virzīts uz lauksaimniecības būvju kalpošanu vairākām paaudzēm, ne vairs vienam mūžam, kā nereti praktizēja pirms tam. Otrkārt, mērķis bija ērtību ziņā pēc iespējas tuvināt lauku un pilsētu mājokļus. Vēsturnieks Gatis Krūmiņš norāda: "Ilgtermiņā tas bija solis uz augstākiem dzīves standartiem un lauku modernizāciju. Līdz tam daudzi zemnieki būvēja tādas pašas mājas kā pirms 100 un 200 gadiem – ar vienu lielu telpu, kurā visi – jauni, veci – dzīvo kopā, guļ, un plīti ēdiena vārīšanai. Latgalē 1935. gadā vairāk nekā pusei zemnieku māju bija tikai viena dzīvojamā telpa. Citos novados tādu bija daži procenti."

"Tautas Druva", 1925. gada 6. augustā

Inženiera Zārdiņa izgudrojums. Inženiers Zārdiņš pagājušo nedēļu aizbraucis uz Vāciju, līdzi aizvesdams sava izgudrojuma ceturto pārlaboto modeli jauna tipa lidmašīnai. Modelis izgatavots tepat Rīgā. Vācijas aero-dinamiskās laboratorijās inženiers Zārdiņš pārbaudīs savu izgudrojumu, par kuru ārzemēs speciālos žurnālos jau sniegtas vislabākās atsauksmes.