Makaroni uz āķa: lēta un efektīva ēsma pilsētas makšķerniekam

Makaroni pilsētā dzīvojošiem makšķerniekiem dažkārt ir pieejamāka ēsma nekā sliekas vai kādi no kāpuriem. Mūsdienās sliekas vairs neviens nerok, arī baltos kāpurus paši neaudzē, visu pērk. Makaroni ir meklējami jebkuras mājsaimnieces skapītī, kā arī nopērkami katrā pārtikas veikalā.

Šajā rakstā pastāstīšu par vairākiem šā itāļu ēdiena pagatavošanas veidiem, kas patiktu zivīm. Gluži tāpat kā cilvēkiem arī zivīm vēlmes var būt dažādas, pat vienā un tajā pašā ūdenskrātuvē tās var būt mainīgas.

Makšķerēšanā makaronus izmanto saldūdens zivju ķeršanai. Par tiem interesi izrāda pliči, karpas, karūsas, brekši un raudas.

Makaroni ir dažāda izmēra un formas kaltēti miltu izstrādājumi, ko parasti gatavo no neraudzētas kviešu mīklas. Tā ir viena no pieejamākajām, lētākajām un vieglāk pagatavojamajām ēsmām. Pareizi sagatavojot un izvēloties aromatizētājus, makšķerēšana būs veiksmīga jebkurā gadalaikā. Ēsmu pagatavot nedaudz cietāku vai mīkstāku var tieši pie ūdenskrātuves.

Kādus makaronus izvēlēties

Ēsmai ieteicams izvēlēties nelielus makaronus, vēlams, tos, kam ir caurums vidū. Tie varētu būt radziņi, zvaigznītes, dažādas formas caurulītes. Makaroni ar caurumu vidū uz āķa turas ievērojami stabilāk nekā tie, kuri ir jāuzdur gluži tāpat kā sliekas. Mazākā neuzmanība, uzvelkot cietāku, nepareizi pagatavotu ēsmu uz āķa, un var gūt mikrotraumu. Ja vēlas makšķerēt mazās zivtiņas, būs vajadzīgi neliela izmēra makaroni, savukārt, ja iecerēts, ka lomā būs lielas zivis, jāņem nedaudz lielāki.

Makaronu zvaigznītes ir ideāla izvēle makšķerēšanai. Jā, šie makaroni ir mazi, bet to pagatavošana neaizņem ilgu laiku un tos var viegli savērt uz āķa vairākus uzreiz, tādējādi pievilinot lielākas zivis. Pieredzējuši makšķernieki priekšroku dod makaroniem, kas gatavoti no cietajiem kviešiem. To pagatavošana prasa nedaudz ilgāku laiku, taču tas tikai nozīmē, ka pārvārīt tos praktiski nav iespējams.

Jācenšas izvairīties no spageti un citām ātri pagatavojamām nūdelēm. 

Spageti būs grūti uzkabināt uz āķa, tie arī ātri nokrīt, jo ūdenī turpina izmirkt, nereti ir pat tā, ka tie nokrīt, pat nesasniedzot ūdeni. Arī nūdeles ātri kļūst īpaši mīkstas, nonākot ūdenī, un nokrīt no āķa. Tas pats attiecas arī uz pārvārītiem makaroniem.

Tradicionāla pieeja – vārīti makaroni

Patiesībā ir daudz veidu, kā pagatavot makaronus tieši makšķerēšanai. Protams, ne vienmēr iespējams uzminēt pagatavošanas veidu attiecīgajam izbraucienam uz ūdenskrātuvi. Sākumā, iespējams, būs jāpaļaujas uz intuīciju, bet nedaudz vēlāk jau uz pieredzi, turklāt savu pieredzi.

Tradicionāls veids ir vārīti makaroni. Patiesībā makaronus ir vieglāk pagatavot nekā sarakt sliekas vai doties pēc tārpiem uz makšķerēšanas piederumu veikalu. Sauja topošās ēsmas jāiemet katliņā ar nedaudz sālītu verdošu ūdeni un visu laiku jāmaisa. Maisīšana nepieciešama, lai makaroni nesaliptu. Atkarībā no to lieluma un arī veida makaronus vāra 3–6 minūtes, līdz tie kļuvuši pusgatavi. Var mēģināt nogaršot: no ārpuses šķiet, ka tie ir gatavi, bet iekšpusē makaroni joprojām cieti, kā arī, iespējams, nedaudz staipīgi.

Ēsmai ieteicams izvēlēties nelielus makaronus, vēlams, tos, kam ir caurums vidū.

Foto: Shutterstock

Makaroni copēšanai tekošā ūdenī jāvāra nedaudz mazāk, jo straume nereti var noraut pārāk mīkstu ēsmu. Pēc vārīšanas makaroni jānoskalo caurdurī. Ja tāda nav, verdošo ūdeni nokāš, tā vietā ielej aukstu ūdeni, visu atkal samaisa un nokāš. Gatavos makaronus žāvē uz avīzes vai auduma gabala, kas būtu pat pareizāk. Daži kaislīgi makšķernieki žāvēšanai mēdz izmantot pat matu fēnu. Tas tiek darīts, lai makaronu gatavošanās procesu pārtrauktu pilnībā. Citiem vārdiem sakot, makaroni jānosusina. Pārvārītus makaronus var nedaudz apžāvēt cepeškrāsnī vai makšķerēšanas laikā tiešos saules staros.

Makaronus var arī tvaicēt. Sauju makaronu ieber krūzē vai citā traukā, pilnībā aplej ar verdošu ūdeni, aizver trauku cieši ar vāku un ļauj tiem tvaicēties aptuveni minūti (tvaicēšanās laiks atkarīgs no produkta veida un lieluma). Pēc tam nolej ūdeni un atstāj makaronus ievilkties aizklātā traukā. 

Trauku ar cietās šķirnes makaroniem pareizi būtu atstāt pilnībā atdzesēties, ietītu audumā, lai ūdens lēnām atdzistu, protams, var slēgto trauku ar makaroniem novietot siltā vietā.

Pēc tam ļauj tiem vēl ievilkties 10–15 minūtes, bet jau atvērtā vai pusatvērtā traukā. Tādā veidā makaronu virspuse nedaudz apžūs, kļūs cietāka un to krāsa kļūs mazliet tumšāka. Makaronus nosusina un ievieto traukā ar vāciņu, vislabāk plastmasas kastītē. Šajā gadījumā lieti noderētu tos ieziest ar kādu eļļu, piemēram, saulespuķu eļļu.

Cept un iesmaržināt

Iecienīta ir makaronu cepšana. Daudzi makšķernieki ķeras pie jau vārītu makaronu apcepšanas, turklāt lielā eļļas daudzumā. Tos uz lēnas uguns cep aptuveni 1–2 minūtes. Pēc tam izņem no eļļas un ievieto ēsmas traukā. Citi makšķernieki iesaka vēl pirms ievietošanas ēsmas kastītē apviļāt tos rīvmaizē vai sausā mannā. Zivis pievilina ne vien makaroni, bet arī rīvmaize un manna, kas rada tādu kā mini duļķi. Var makaronus apsmidzināt ar smalku smaržas pulverizatoru. Zivis pievilina arī smarža.

Zivīm pievilcīgāki būs makaroni ar saulespuķu vai citas ēteriskās eļļas piedevu: kaņepju, linsēklu, anīsa, baldriāna. Garšas piedevas labāk pievienot nelielam daudzumam makaronu. Ja neizdodas uzminēt ar vienu smaržu, citai daļai var pievienot citu smaržu, iespējams, tā rosinās zivju interesi par ēsmu. Galvenais – nepārspīlēt ar smaržas daudzumu.

Mūsdienās ražotāji piedāvā arī krāsainus makaronus. To sastāvā ietilpst ne tikai kviešu milti, olas, sāls un ūdens, bet arī burkāni, bietes, sierāboliņš un pat tomātu pārslas. Noteikti var pamēģināt vārīt klasiskos gaišos makaronus biešu sulā. Izveidojas interesanta krāsa, kas arī piesaista zivju uzmanību.

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

Foto: Lielais Loms