7. augusts vēsturē un senās avīzēs. Otrā pasaules kara šausminošā izskaņa

1945. gada 7. augustā. Pirms 80 gadiem pasaule uzzināja, ka iepriekšējā dienā, 6. augustā, notikusi Japānas pilsētas Hirosimas atombombardēšana.

Ko tas nozīmē, kādas sekas nākotnē atstās starptautiskajās attiecībām un ka cilvēce pirmo reizi savā pastāvēšanā tikusi pie ieroča, kas spēj to pašu noslaucīt no planētas, toreiz apjauta vien daži. Tiesa, ASV prezidenta Harija Trumena paziņojumā presei, no kura arī japāņi beidzot atskārta, kas nesis nāvi Hirosimai, akcenti bija salikti citādi. PSRS oficiālās ziņu aģentūras TASS atreferēto Trumena vēstījumu okupētās Latvijas padomju prese publicēja 9. augustā. Baltais nams informēja: "Pirms 16 stundām amerikāņu lidmašīna nosvieda uz svarīgu japāņu kara bāzi Hirosimu (Honsju salā) jauna tipa bumbu, kurai piemīt lielāks iznīcinošs spēks kā 20 tonnām spridzekļu. (..) Pirms 1939. gada zinātnieki uzskatīja teorētiski par iespējamu izlietot atomu enerģiju. Bet neviens nezināja praktisko metodi, kā to realizēt. Ap 1942. gadu mēs zinājām, ka vācieši drudžaini strādā, lai atrastu metodi, kā izlietot atomu enerģiju palīgā visiem citiem kara ieročiem, ar kuriem viņi cerēja verdzināt visu pasauli; bet tas viņiem neizdevās." Pastāstījis, ka pie atomieroču ražošanas, nezinot, ko viņi īsti rada, strādājis un strādā tūkstošiem cilvēku, ASV prezidents pateica tajā brīdī galveno: "Tagad mēs esam nolēmuši ātri un pilnīgi iznīcināt visas virszemes rūpnīcas ikvienā japāņu pilsētā. Mēs pilnīgi iznīcināsim Japānas spēju karot. Ultimātam, ko izdeva Potsdamā 26. jūlijā, bija nolūks pasargāt japāņu tautu no galīgas iznīcināšanas. Tās vadītāji ļoti ātri noraidīja šo ultimātu. Ja viņi nepieņems mūsu noteikumus tagad, viņi sagaidīs tādus milzu postījumus no bumbām, kādus vēl pasaule nav redzējusi." 

Pēc mūsdienu aplēsēm, Hirosimā no bumbas eksplozijas un radiācijas sekām līdz 1945. gada beigām gāja bojā 90–166 tūkstoši cilvēku.

Tokijā kļūdaini pieņēma, ka amerikāņiem atombumbu nevar būt daudz, varbūt šī pat bijusi vienīgā, tādēļ ar kapitulāciju nesteidzās. 9. augustā sekoja Nagasaki atombombardēšana – 100 tūkstoši cilvēku zaudēja dzīvību līdz gada beigām. Tajā pašā dienā PSRS lauza neitralitātes līgumu un uzbruka Japānai Mandžūrijā. Amerikāņiem jau bija grafiks nākamo bumbu nomest 19. augustā, vēl pa trim septembrī un oktobrī, taču, par laimi, tas vairs nebija nepieciešams. Pēc smagām debatēm valdībā Japānas imperators Hirohito 15. augustā izdeva pavēli par kapitulāciju.

"Latvijas Vēstnesis", 1925. gada 7. augustā

Allaži. Līgo svētku atskaņas. Vietējās V. K. mājās notika parastā līgo svētku svinēšana. Jāņa bērni dejās un rotaļās jauki pavadīja laiku. Turpretim vietējais aizsargu priekšnieks šādu svētku svinēšanu bija uzskatījis it kā par neatļautu balli un brīdinājis, lai svētku svinēšanu pārtrauc. Tomēr Jāņa bērni nebija likuši sevi traucēties. Sekas tam – nesen sastādīts protokols pret mājsaimnieku. Pēdējo sauc pie tiesas atbildības. Runā, ka aizsargu rotas komandierim, izdodot šādus rīkojumus, bijuši citi aprēķini – savilkt apmeklētājus oficiālajos izrīkojumos.