10 °C
Iecienītāko zupu topa augšgalā mūsmājās noteikti ir tieši soļanka. Un, visticamāk, tas tāpēc, ka šo zupu gatavoju jau kopš mazotnes. Pēc vecāku nostāstiem man bijuši vien septiņi gadi, kad šo zupu pagatavoju pirmo reizi. Soļankas recepšu ir daudz un dažādas, jo pastāv uzskats, ka tās sastāvā ir viss, kas aizķēries ledusskapī. Tieši veicot ledusskapja tīrīšanu, iespējams pagatavot viskreptīgāko soļanku. Ierasti soļanku gatavoju tikai uz ugunskura, jo, kā jau visiem zināms, uguns piešķir pilnīgu un izcilu garšu jebkuram ēdienam. Taču šoreiz nolēmu zupu pagatavot mājās.
Der zināt
Zupa savulaik esot radusies tieši ar šādu mērķi – pagatavot gardu maltīti lauku gaumē, izmantojot tos produktus, kas pieejami, lai neko nevajadzētu izmest. Zupas nosaukums vien jau liecina par bagātīgu dažādo sastāvdaļu klāstu, kas tad arī veido izcilu garšas buķeti. Senākos laikos, kad tomāti vēl nebija īsti pieejami, soļankas galvenās sastāvdaļas bija gurķu sālījums, trekna gaļa un piemājas dobē izaudzēti dārzeņi. Tāpat pastāv uzskats, ka īstenai soļankai ir jābūt pagatavotai no vismaz četru vai pat piecu dažādu veidu gaļas produktiem, neiztiekot arī bez nierēm. Turklāt vēsturiski zupai ir arī otrs nosaukums – pohmelka.
Pagatavošana
Kaulu ar gaļu noskalo, liek katlā, pārlej pāri aukstu ūdeni un liek vārīties uz lēnas uguns. Pievieno arī garšvielas un veselu sīpolu, pāris ķiploka daivas, pāris uz pusēm sagrieztus selerijas kātus, pusi paprikas un puravu, lai pats buljons sātīgāks. Kad parādās putas, gaļu noputo, katlam uzliek vāku un samazina liesmu. Vāra, līdz gaļa ir mīksta. Tad kaulu izņem no katla, atdzesē, gaļu noņem un sagriež mazos gabaliņos.
Sagatavo vēl vienu katlu, kurā tad taps zupa. Nomizo sīpolu, sasmalcina un nomizo burkānu, sarīvē. Katlā pievieno eļļu un izkausē sviestu.
Liek cepties sīpolus, līdz tie kļūst zeltaini, tad pievieno burkānu un cep, līdz kļūst mīksti.
Ripiņās sagriež cīsiņus, kubiņos sagriež cepamdesas, auksti kūpināto desu un kūpinājumu, pievieno katlā un ļauj visam kopā cepties.
Atsevišķi pannā izkausē sviestu un apcep nieres. Man labāk garšo, kad tās ir smalkos kubiņos apceptas kopā ar sāli un pipariem, nevis kad tās zupai pievienotas vārītas. Kad nieres apcepušās, tās pievieno katlā, kurā cepas pārējās zupas sastāvdaļas.
Katlā pievieno arī no kaula noskrubināto gaļiņu. Kad visas sastāvdaļas ir apcepušās, tam visam pievieno tomātu pastu un čili piparus.
Sagriež marinētos gurķus. Uzskatu, ka tieši marinētie gurķi zupai piešķir lielisko garšu, tāpēc jāizvēlas pārbaudīti gurķi. Tradicionāli gadu no gada jau izvēlos pašas marinētos gurķus. Gurķus pievieno katliņā, kur viss sautējas. Pieber arī šķipsniņu cukura, lai garšas atraisās.
Tad visam pievieno caur sietu izkāstu buljonu un ļauj vārīties.
Nomizo un kubiņos sagriež kartupeļus, pievieno zupai.
Kad kartupeļi kļūst mīksti, pievieno ripiņās sagrieztas olīvas un vāra vēl pāris minūtes.
Servē zupas šķīvjos, klāt pēc patikas var pievienot skābo krējumu, zaļumus un citronu.
