Garšas, pie kurām pierodam bērnībā, ir tās, kuras mums izraisa spēcīgas emocijas, kad jau esam pieauguši. Tad gribas pagatavot kādu no tiem ēdieniem, ko savulaik gatavojusi mamma vai vecmāmiņa, nu kaut vai mazliet novārtā atstāto galertu.

Var eksperimentēt ar garšām

“Tagad tradīcijas ir mainījušās – galerts vairs nav ierasts ēdiens ikdienā vai svētkos, kā tas bija kādreiz. Bet labā ziņa ir tā, ka zināšanas par šiem ēdieniem nav zudušas, – jaunie zina, kas un kā jāgatavo. Tas mani daudzkārt ir patīkami pārsteidzis,” atzīst restorāna Pipardilles saimniece šefpavāre Ineta Grēniņa.

Cūkgaļas galertam parasti izvēlas cūkas stilbus, kājas un galvu, kas satur pietiekami daudz recējošās vielas, tāpēc nevajadzēs pievienot recinātāju. Ja gribas liesāku galertu, papildus var pievienot arī šķiņķa gabalu. 

“Cūkas galva ir treknāka nekā cūkas stilbs. Ja gribas liesāku galertu, izmanto tikai stilbus,” iesaka Ineta Grēniņa. “Liellopa gaļu vajadzēs ilgāk vārīt. Lai galerts labi saželētu, jāizvēlas gabals ar kaulu un skrimšļiem.”

Lai cūkgaļas galerts izdotos, jāievēro daži nosacījumi. Gaļa jāvāra ilgi un uz lēnas uguns, turklāt katlam jāuzliek vāks, lai neiztvaiko buljona labums. Buljons būs dzidrāks, ja pirmo ūdeni, kurā gaļa mazliet apvārās, nolej, gaļu noskalo, liek atpakaļ katlā, pārlej ar aukstu ūdeni un turpina vārīt.