Sirds, kuņģis, aknas, plaušas, nieres, urīnpūslis... – uzskaita cilvēki, lūgti minēt iekšējos orgānus. Ak, jā, vairogdziedzeris un aizkuņģa dziedzeris. Kad nosauktajiem dziedzeriem klāt piesauc virsnieru dziedzerus, vairākums samulst – dzirdēts par tiem esot, bet saprašanas nekādas. Tad nu mēģināsim situāciju labot.

Virsnieres jeb virsnieru dziedzeri ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri. Par to atrašanās vietu galva nav jālauza – uz to norāda dziedzeru nosaukums, bet par to uzdevumu organismā stāsta Veselības centra 4 endokrinoloģe Jeļizaveta Sokolovska.

Mazs, taču ļoti svarīgs

Virs katras nieres atrodas maza virsnierīte jeb virsnieru dziedzeris, kopā veidojot ļoti svarīgu pāra orgānu. Galvenais tā uzdevums ir izstrādāt un asinsritē izdalīt vairākus organismam vajadzīgos hormonus, kas piedalās daudzos dzīvībai svarīgos procesos. Pēc anatomiskās struktūras virsnieres dalās garozā un serdē. 

“Serde izdala visiem labi zināmos adrenalīnu un noradrenalīnu, kuru galvenais uzdevums ir regulēt organisma atbildi uz akūtu stresu. Noradrenalīns sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu. Adrenalīna spēja sašaurināt asinsvadus ir vājāka, muskuļu asinsvadus tas pat paplašina. Piemēram, kad, sajūtot bailes, no kāda bēgam, organismā izdalās adrenalīns, rezultātā strauji paātrinās sirdsdarbība, sirds minūtes tilpums – asins daudzums, ko sirds izmet, lai asinis pieplūstu muskuļiem un cilvēks varētu ātrāk paskriet,” stāsta endokrinoloģe.