Pārsvarā visi dzirdējuši par cukura diabētu, tautas valodā runājot – cukurslimību, kuras gadījumā rodas hiperglikēmija, bet krietni retāk par hipoglikēmiju – tai pretēju stāvokli.

“Vienkārši lēšot, var teikt, ka pirmās gadījumā asinīs cukura ir par daudz, otrās – ka par maz. Tikai – ne jau cukurs peld asinīs, bet glikoze, kas tajās nonāk no apēstā ēdiena vai veidojas ķermenī un ir galvenā šūnu izejviela, lai tās spētu ražot enerģiju un uzturētu normālu savu darbību. Hipoglikēmija cilvēkus skar daudz retāk nekā hiperglikēmija, tāpēc cilvēki par to ir mazāk informēti. Bet arī tā var novest pie veselībai bīstama stāvokļa,” skaidro Veselības centra 4 endokrinoloģe Elena Priedeslaipa.

Kas izsmeļ glikozes rezerves

Glikozes trūkuma cēloņi:

  • izteikti kārns ķermenis – nav taukaudu, īsti nav arī muskuļu. Ja šāds cilvēks vēl neuzņem pilnvērtīgu uzturu, organisms tā funkcionēšanai paņem visas vielas, arī glikozi, no visām iespējamām rezervju vietām, tāpēc var iestāties glikozes bads,