Kazkopība ir lopkopības nozare ar senām tradīcijām mūsu valstī – pirmās Zānes šķirnes kazas Latvijā organizēti ieveda jau 1911. gadā. Pēdējos gados par nozari labu lietu dzirdams mazāk, tomēr tās notiek. 

Piemēram, ZS "Sniķeri", ko atpazīstam ar zīmolu Kaziņas Bonijas siers, sertificēta par atzītu pārstrādes uzņēmumu. Savukārt SIA "Līcīši LTD", kas ir viena no Latvijas pirmajām bioloģiskajām saimniecībām un ar kazkopību nodarbojas kopš 1991. gada, saimniece Līga Marcinkoniene šogad augustā aizstāvēja doktora disertāciju. Intervijā  abas saimnieces Māra Liepiņa un Līga Marcinkoniene vērtē nozares izaicinājumus, atklāj saimniecības uzņēmējdarbības modeli un arī nākotnes ieceres.

Pēdējos piecos gados kazu daudzums Latvijā samazinājies par 32% – līdz 9053 dzīvniekiem šā gada 24. augustā. Esat vieni no Latvijas zinošākajiem un pieredzējušākajiem kazkopjiem. Kas īsti notiek nozarē?

Līga Marcinkoniene (L.M.): Kazu daudzuma būtiska mazināšanās tendence nav normāla. Mans subjektīvais viedoklis – viens no svarīgākajiem šādas situācijas iemesliem ir nepietiekams nozari popularizējošu pasākumu daudzums. Vajag popularizēt kazas piena produktus! Pērn biju pieredzes braucienā Francijā, kur kazkopji ļoti daudz izmanto inovāciju un nozarē iesaistās daudz jauniešu, kas cenšas darboties iespējami efektīvāk.