Kā stiprināt savu plaušu veselību un pareizi izpildīt elpošanas vingrinājumus? Elpošanas vingrinājumi noder ikvienam, taču ir situācijas, piemēram, akūts saslimšanas stāvoklis, kad noteikts pilnīgs miers un vingrinājumi jāatliek. 

Pareizas elpošanas laikā mūsu krūškurvis izplešas visos virzienos un vēders izvirzās uz priekšu. To sauc par jaukta tipa elpošanu, skaidro fizikālās un rehabiltācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora. Pareizi ir elpot caur degunu, lai sasildītu gaisu un nodrošinātos pret mikrobiem. Tomēr liela daļa cilvēku fizioloģiski vairāk elpo ar krūtīm (sievietes) vai vēderu (vīrieši). Vai tas rada kādas problēmas veselībai? Nē, ja tiek nodrošināta pietiekama gaisa apmaiņa plaušās. Svarīgi ir elpot pietiekami dziļi, nodrošinot pilnu elpošanu. Tāpēc fizioloģiski cilvēki ik pa laikam dziļi ieelpo un izelpo. 

Nepareizi ir elpot caur muti, virspusēji, ātri. Tad gaiss līdz plaušu apakšējām alveolām nenonāk. Nepareiza elpošana veidojas, piemēram, ja ir stress, slimība, pēc operācijas. Arī mazkustīgiem cilvēkiem elpošana kļūst vājāka, un tas izraisa nevēlamas sekas organismā. 

Elpošanas vingrinājumi – kāpēc vajadzīgi

Elpošanas vingrinājumi plaušās uzlabo asinsriti un ventilāciju, visam organismam aktīvāk piegādājot skābekli. Tiesa, to efekts ir īslaicīgs, tāpēc vingrinājumi jāizpilda regulāri, piemēram, ik pēc stundas. Lai nostiprinātu elpošanas sistēmu ilgtermiņā, jānodarbojas ar fiziskajiem vingrinājumiem, aerobu, ciklisku slodzi: pastaigām vidējā tempā, skriešanu, nūjošanu, braukšanu ar velosipēdu.