Ja ģimenē vismaz divi asinsradinieki slimojuši ar krūts vai olnīcu vēzi, ja kādam no viņiem krūts vēzis atklāts pirms 40, bet olnīcu vēzis – pirms 50 gadu vecuma, ja ar krūts vēzi slimojis vīriešu kārtas radinieks vai ģimenē vismaz trīs pirmās pakāpes asinsradinieki, piemēram, māte, tēvs, tēvabrālis, to iespējams noteikt ar ģenētisko testu starpniecību.

Atklāj jaunas gēnu mutācijas

Saslimšana ar pārmantoto vēzi ir saistīta ar mutācijām – gēnu defektiem jeb bojājumiem, kuri tiek nodoti no paaudzes paaudzē. Tā, piemēram, aptuveni desmitajai daļai pacientu olnīcu vēža attīstību noteikuši ģenētiskie faktori. 

Pārmantotā krūts un olnīcu vēža attīstību nosaka mutācijas divos gēnos – BRCA1 un BRCA2. 80% no visiem pārmantotā krūts un olnīcu vēža gadījumiem saistīti ar divām noteiktām mutācijām gēnā BRCA1, kuras risku saslimt ar ļaundabīgo audzēju palielina līdz pat 20 reizēm.

Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta vadošais pētnieks asociētais profesors Arvīds Irmejs kopā ar universitātes pētnieku komandu atklājis bieži sastopamu, bet iepriekš neapzinātu BRCA1 gēna mutāciju, kas ļaus pārmantotā krūts vēža attīstības risku atpazīt vēl agrāk. Profesors norāda, ka no visām krūts vēža pacientēm (ik gadu ar to saslimst ap 1100 sieviešu), 5% šī slimība ir pārmantota.

Ar pārmantoto krūts vēzi sievietes caurmērā saslimst aptuveni 20 gadu agrāk, visbiežāk jau 45 gadu vecumā.