“Neskatoties uz to, ka cilvēki pārsvarā neuzskata saules apdegumus par kaut ko nopietnu, āda tomēr visu atceras,” saka Veselības centra 4 dermatoloģe Jelizaveta Pavlova un stāsta, kā vasaras sezonā parūpēties par ādu.

Ne vien silda, bet arī kaitē

Atrodoties saulē, saņemam ne vien siltumu, bet arī ultravioleto (UV) starojumu, ko iedala trīs grupās: UVA, UVB un UVC viļņi. “UVB viļņi tiek absorbēti epidermā jeb ādas virsējā slānī, kur tie veicina apdeguma rašanos, pigmenta veidošanos, var rosināt ādas vēža attīstību, piemēram, bazālo šūnu vēzi jeb bazaliomu. UVA stari iekļūst ādas dziļākajos audos jeb dermā, kur iedarbojas uz kolagēna un elastīgajām šķiedrām, tāpēc āda var zaudēt tvirtumu, elastību, veidojas sīkas krunciņas un agrīnas novecošanas pazīmes, āda zaudē pašatjaunošanās spējas. 

Pārlieku liels saules starojums veicina arī ādas iekaisuma procesu pastiprināšanos – saasinās hroniskās ādas saslimšanas: ekzēma, psoriāze, seborejas dermatīts, pusaudžu akne,” skaidro speciāliste. Savukārt UVC viļņus aiztur ozons atmosfēras augstākajos slāņos, un zemes virsmu tie nesasniedz.

Ja gribas sauļoties

Daudzi siltajās dienās iecienījuši sauļošanos. Taču dermatoloģe atgādina: “Ādas iedegums ir ādas aizsargreakcija pret saules starojumu. Brūnais tonis ir nevis veselas ādas pazīme, bet jau notikuša ādas bojājuma pazīme.”