Dārziem vispiemērotākie ir pauguraini apvidi. Tur augļu koki pauguru virsotnēs un nogāzes augšējā daļā ir mazāk pakļauti zemu temperatūru ietekmei ziemā un salnu periodā.
Aukstās gaisa masas, kā zināms, uzkrājas ieplakās un ielejās. Dažkārt nogāzes ekspozīcija augiem liek justies (augt un attīstīties) daudz labāk nekā līdzenā laukā. Nogāzēs neuzkrāsies arī lieks mitrums izteikti lietainākos apstākļos. Tajā pašā laikā vasarā augļu koki nogāzēs, sevišķi tajās, kas vairāk vērstas pret sauli, izteiktāk var ciest karstos un sausos apstākļos.
Risinājums ir apūdeņošana, kas uztverama kā risku mazinoša tehnoloģija. Kopumā gada ietvaros nokrišņu daudzums ir lielāks nekā tas, kas summāri iztvaiko no augiem caur augu lapām, augsnes u. c. Tomēr, kā rāda nesenā pieredze 2023. gada vasaras sākumā, var iestāties pat salīdzinoši ilgstošs sausuma periods. Nozīmīgi, ka mitruma trūkums var ietekmēt ražu – augļu un ogu veidošanās procesu, augšanu, kas saistāms arī ar ražām nākamajās sezonās. Savā ziņā attiecīgā brīdī radīts neliels sausuma stress var veicināt augšanas apstāšanos, dzinumu agrāku nobriešanu un ziedpumpuru ieriešanos, tostarp ābelēm.
Kā mazināt ūdens zudumus no augsnes
Ņemot vērā, ka labvēlīgākos apstākļos ūdens augu augšanas un attīstības nodrošināšanai saturīgākās augsnēs (ar smalkākām augsnes daļiņām – smilšmāla, māla un organiskām vielām bagātās) var tikt izmantots no krājumiem pēc sniega kušanas, pirmkārt, būtu jārūpējas par mitruma saglabāšanu augsnē, otrkārt – par konkurences mazināšanu.
Ūdens zudumus no augsnes var mazināt, pārtraucot sīko augsnes poru tiešu saskari ar atmosfēru – augsni rušinot, kas veido tādu kā irdenu augsnes mulčas slāni. Vienlaikus tas ierobežo arī konkurenci ar nezālēm jeb apaugumu, kas veidojas augļu koku sakņu darbības zonā. Ļoti nozīmīgi tas ir jauniem augļu kokiem un tiem, kam izmantots veģetatīvi pavairots potcelms. Tādiem lielākā sakņu masa veidojas salīdzinoši nelielā attālumā no stumbra, augsnes auglīgajā daļā jeb aramkārtā. Rušināšanai ir zināms arī negatīvais efekts – gaisa klātbūtnē tiek veicināta ātrāka organisko vielu noārdīšanās, bet pozitīvais no tā – augiem kļūst vairāk pieejamas barības vielas.
Iztvaikošanas mazināšanai līdzīgu efektu var dot apdobju mulčēšana, tam izmantojot gan organiskas izcelsmes materiālu 5–10 cm biezā kārtā, piemēram, koksnes šķeldu, vai arī ģeotekstila segumus, kas pēdējā laikā aizvien biežāk tiek izmantoti.
Mulča gan neizslēdz pilnībā konkurenci ar nezālēm, sevišķi organiskajam materiālam pamazām sadaloties. Lai tās ierobežotu, var tikt izmantoti herbicīdi, ja vien attiecīgā audzēšanas sistēmā tas ir pieļaujams. Mulčas gadījumā ir risks, ka augļu koku saknes augsnē izvietosies salīdzinoši sekli, kas var draudēt ar to, ka kritiskos gadījumos augļu koki var ciest no ilgstoša sausuma (organiskā materiāla mulčai sadaloties) vai kailsala.