Saeimas komisija konceptuāli atbalsta valsts iespējamu iesaisti "airBaltic" finanšu stabilizēšanā

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja valsts iespējamu dalību Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finanšu stabilizēšanā, tostarp iespējamu dalību "airBaltic" starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, kā arī esošo obligāciju 50 miljonu eiro apmērā kapitalizāciju.

Budžeta komisijas sēdē tika iesniegts "airBaltic" finanšu stabilizācijas pasākumu likumprojekts.

Par likumprojekta virzību pirmajā lasījumā Saeimā balsoja septiņi deputāti, bet pret bija četri deputāti — Svetlana Čulkova, Kristaps Krištopans (LPV), Harijs Rokpelnis (ZZS) un Ģirts Štekerhofs (ZZS).

Rokpelnis norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sēdē neatbalstīja likumprojekta virzību, jo daļa no tā paredz tiesības Ministru kabinetam ieguldīt vēl nodokļu maksātāju naudu "airBaltic" līdz 30 miljoniem eiro. "ZZS uzskata, ka šī sadaļa ir nepamatota, un to apliecināja arī aviokompānijas vadība, ka teorētiski aviokompānija varētu iztikt bez tālākas valsts tiešas investīcijas. Tādēļ neatbalstām šādu likumprojekta redakciju," viņš uzsvēra.

Komisija likumprojektam noteica steidzamību.

Plānots, ka par likumprojektu Saeima pirmajā un otrajā lasījumā lems ceturtdien, 20. augustā.

Saeimas sēdes pārtraukumā plānots sasaukt Budžeta komisijas ārkārtas sēdi.

Komisijas vadītāja Aiva Vīksna (AS) vēlāk precizēja, ka gadījumā, ja Saeimas sēdes laikā netiks iesniegti priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam, komisijas sēde nebūs jāsasauc un Saeima uzreiz varēs balsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Jautāta, vai esošo obligāciju un atlikušā aizdevuma kapitalizācija nozīmē, ka šī nauda tiek norakstīta, Vīksna uzsvēra, ka tā nav norakstīšana, bet formas maiņa — aizdevums un obligācijas tiek pārvērstas iespējamās akcijās. "Neteiktu, ka tā ir norakstīšana, jo jebkurā gadījumā, kapitalizējot, pēc biznesa plāna īstenošanas, vairākiem gadiem, citādākā formā valsts varētu saņemt atpakaļ šo naudu," viņa minēja.

"Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics izteicās, ka JV šim jautājumam "pieiet valstiski" un atbalstīs "airBaltic". Viņš aicināja visas politiskās partijas neatkarīgi no tā, vai tās atrodas koalīcijā vai opozīcijā, atbalstīt nacionālo aviokompāniju, vienlaikus uzsverot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas lēmuma nozīmi.

Jurēvics pauda, ka par koalīcijas kopējo rīcību atbild premjera pārstāvētā frakcija un Ministru prezidents, tāpēc viņš aicināja Ministru prezidentu un viņa pārstāvētās "Apvienotā saraksta" frakcijas vadību strādāt pie tā, lai pārliecinātu ZZS frakciju atbalstīt attiecīgo lēmumu.

JV frakcijas vadītājs arī norādīja, ka satiksmes ministrs jau savlaicīgi ir uzrunājis visas Saeimas frakcijas, piedāvājot sniegt papildu informāciju un nepieciešamības gadījumā ierasties frakcijās uz sarunām. Pēc Jurēvica teiktā, JV frakcija attiecīgo ieceri atbalstīs, taču par balsu vairākuma nodrošināšanu koalīcijā atbildīga ir Ministru prezidenta pārstāvētā frakcija.

Valdība 14. augustā ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja trīs lēmumus attiecībā uz "airBaltic" finanšu stabilizēšanu, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai.

Tostarp valdība lūgs Saeimai deleģējumu valsts iespējamai dalībai "airBaltic" starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat plānots veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 17 miljonu eiro apmērā varētu pārvērst "airBaltic" kapitāldaļās.

Valdība konceptuāli atbalstīja arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšanu no augusta beigām līdz šā gada beigām. "airBaltic" līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde notika dažas dienas pēc tam, kad "airBaltic" obligāciju turētāji atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

Vienlaikus jautājums par "airBaltic" plānoto 225 miljonu eiro starpfinansējuma piesaisti pirmdien, 17. augustā, obligacionāru sapulcē netika skatīts, jo tas nebija iekļauts darba kārtībā.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) iepriekš norādīja, ka sarunās par "airBaltic" finanšu restrukturizāciju panākta vienošanās turpināt darbu pie risinājuma meklēšanas, tomēr gala vienošanās par uzņēmuma nākotni vēl nav panākta.

Premjers uzsvēra, ka Saeimai būs jālemj par valstij piederošo "airBaltic" obligāciju 50 miljonu eiro apmērā turpmāko statusu, tostarp iespējamu to kapitalizāciju, kā arī jāsniedz valdībai mandāts iespējami piedalīties uzņēmuma turpmākajā finansēšanā.

Likumprojekta uzdevums ir noteikt pasākumus "airBaltic" finanšu stabilizācijai un nodrošināt valsts finanšu interešu efektīvu pārvaldību aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā, radot valstij kā akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam iespēju rīkoties savlaicīgi, vienoti un līdzvērtīgi ar pārējiem kompānijas akcionāriem, obligāciju turētājiem un kreditoriem.

Plānots, ka "airBaltic" finanšu stabilizācijai šajā likumprojektā īstenos vienu vai vairākus pasākumus. Lēmumus par pasākumu īstenošanu pieņems Ministru kabinets (MK), nosakot attiecīgā pasākuma apmēru, īstenošanas nosacījumus un citus ar tā īstenošanu saistītos noteikumus.

Tostarp plānots grozīt līgumu par aviokompānijai izsniegto valsts aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, pagarinot termiņu neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, uzkrāto procentu un citu no līguma izrietošo saistību izpildei.

Tāpat plānots pilnībā vai daļēji kapitalizēt jebkuru no "airBaltic" izsniegtā valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā izrietošo prasījumu.

Vienlaikus likumprojektā kā viens no iespējamiem pasākumiem minēta iespēja kapitalizēt, konvertēt vai citādi pārveidot no valstij piederošajām "airBaltic" obligācijām izrietošos prasījumus apmērā, kas nepārsniedz valstij piederošo obligāciju faktisko neatmaksāto pamatsummu, bet ne vairāk kā 50 miljonus eiro, kam pieskaitāmas attiecīgās uzkrāto procentu un citu no obligācijām izrietošo prasījumu summas.

Likumprojektā arī teikts, ka viens no pasākumiem varētu būt piedalīšanās starpfinansējuma nodrošināšanā "airBaltic", valstij iegādājoties "airBaltic" jaunemitētās obligācijas ne vairāk kā 30 miljonu eiro apmērā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka valsts iegādājas jaunemitētās obligācijas atbilstoši obligāciju emisijas dokumentācijai, tostarp prospektam un emisijas organizētāju norādījumiem. Savukārt Satiksmes ministrija (SM) nodrošina finanšu, juridiskā, fiskālā un komercdarbības atbalsta izvērtējuma un starpfinansējuma darījuma nosacījumu sagatavošanu.

Paredzēts, ka MK ne retāk kā reizi ceturksnī būs jāziņo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par finanšu stabilizēšanas pasākumu īstenošanas gaitu.