15 °C
Krievija plāno vēl vienu masveida mobilizāciju pēc parlamenta vēlēšanām septembrī, otrdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas izlūkdienestu dati liecina, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins plāno līdz gada beigām iesaukt armijā vairākus simtus tūkstošu krievu un vēl tikpat daudz nākamgad, savā ikvakara videouzrunā sacīja Zelenskis.
Krievijas parlamenta vēlēšanas paredzētas no 18. līdz 20. septembrim.
Jau ziņots, ka Krievijas Augstākā tiesa pirmdien aizliedza liberālajai opozīcijas partijai "Jabloko" piedalīties septembrī paredzētajās Valsts domes vēlēšanās. "Jabloko" bija vienīgā pretkara partija, kas tika reģistrēta vēlēšanām.
"Putina plāns nav īpaši sarežģīts. Viņš vēlas radīt iespaidu, ka krievi it kā atbalsta karu, vienīgi visas partijas, kas joprojām ir atļautas, kaut kādā veidā ir pret mieru. Un tad, pēc tā sauktajām vēlēšanām, viņš plāno veikt papildu mobilizāciju,"
sacīja Zelenskis. Viņš piebilda, ka Ukraina gatavojas pēc iespējas vairāk apgrūtināt Krievijai mobilizācijas plānu īstenošanu.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Pēc ukraiņu lidrobotu uzlidojuma izcēlušies ugunsgrēki Novorosijskas ostā
Naktī uz trešdienu ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā Krasnodaras novadam izcēlušies ugunsgrēki Novorosijskas ostas naftas terminālī un karaostā, ziņo vietējās varasiestādes un "Telegram" kanāli.
Krasnodaras novada gubernators Venjamins Kondratjevs paziņojis, ka reģionam uzbrukuši vairāki simti lidrobotu, kuru mērķis bijusi Novorosijska, Anapa, Gelendžika un Temrjukas rajons.
Kondratjevs piebilda, ka četri uzņēmumi cietuši no notriekto bezpilota lidaparātu atlūzām.
Tikmēr ukraiņu "Telegram" kanāli "Exilenova+" un "Krimskij veter" ziņo, ka pēc uzlidojuma izcēlušies ugunsgrēki Novorosijskas ostas naftas terminālī un karaostā.
"Exilenova+" publicējis videoierakstus, kuros redzami dūmu stabi, kas paceļas virs Novorosijskas un Gelendžikas.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 461 660
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 461 660 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1260 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 259 tankus, 25 127 (+7) bruņutransportierus, 47 773 (+60) lielgabalus un mīnmetējus, 2022 (+2) daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1561 (+1) zenītartilērijas iekārtu, 439 lidmašīnas, 354 helikopterus, 2203 (+13) sauszemes bezpilota sistēmas, 456 339 (+1767) bezpilota lidaparātus, 5007 spārnotās raķetes, 34 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 132 931 (+388) automobili un autocisternu, kā arī 4516 (+2) specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
