Bargais sals atsevišķās saimniecībās melleņu ražu samazinājis pat par 80%

Šogad melleņu raža Latvijā atsevišķās saimniecībās varētu būt pat par 80% mazāka, nekā plānots, jo ziemas sals nodarījis būtiskus postījumus krūmiem, lai gan citās saimniecībās raža saglabājusies pērnā gada līmenī, atzina aptaujātie audzētāji.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja un SIA "Arosa-R" pārstāve Māra Rudzāte aģentūrai LETA sacīja, ka šī ziema mellenēm bija ļoti barga. Saistībā ar ilgstošo salu naktīs daudzi melleņu krūmi nosala. Rudzāte atzīmēja, ka līdzīga situācija bija arī 2023. gadā.

Rudzāte norādīja, ja šogad izdosies novākt 20% no plānotās ražas, tas jau būs labs rezultāts. Piemēram, viņas saimniecībā no hektāra, kur bija plānots ievākt piecas tonnas ogu, šogad labākajā gadījumā izdosies novākt tikai vienu tonnu.

Vienlaikus situācija dažādos Latvijas reģionos nav vienāda, tostarp Vidzemē laika apstākļi bijuši maigāki, tādēļ šajā reģionā raža ir kaut cik pieņemama, pauda Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Tāpat Rudzāte uzsvēra, ka šogad ļoti būtiska problēma ir darbaspēka trūkums ražas novākšanas laikā. Audzētājiem grūtības sagādā gan ārzemju darbaspēka piesaiste, gan tas, ka pēdējos gados būtiski samazinājusies vietējo ražas vācēju interese.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka krūmmeleņu ražas novākšanu pilnīgi mehanizēt nav iespējams, tādēļ ir nepieciešams piesaistīt viesstrādniekus.

Viņa arī teica, ka melleņu cena šogad ir nedaudz augstāka, tomēr Latvijas audzētāji pilnvērtīgi izmantot cenu kāpumu nevar, jo Polijā šogad ir laba melleņu raža. Viņa pauda, ka Polijas audzētājiem ir gan labvēlīgāki klimatiskie apstākļi, gan labāki nosacījumi viesstrādnieku piesaistei, tādēļ Latvijas audzētāji nespēj ar viņiem konkurēt un ir spiesti pielāgoties tirgus situācijai.

Lielogu dzērveņu un melleņu audzētavas zemnieku saimniecības "Strēlnieki" īpašnieks Jānis Bierands aģentūrai LETA sacīja, ka šogad viņa saimniecībā melleņu raža ir iepriekšējā gada līmenī. Viņš atzina, ka "Strēlnieku" audzētavā šīs ziemas sals melleņu krūmus būtiski neietekmēja. Kopumā Bierands šī gada krūmmeleņu ražu vērtēja kā labu.

Vaicāts, vai pietiek darbaspēka, Bierands sacīja, ka ar visiem darbiem saimniecība tiek galā, kā arī pašlasītāju daudzums ir pietiekamā līmenī, lai novāktu visas ogas.

Bierands minēja, ka

melleņu cena šogad ir augstāka nekā iepriekšējos gados, jo šogad ir mazāks ogu piedāvājums,

ko ietekmē gan zemāks imports no Polijas, gan daudzu Latvijas audzētāju izsalušie melleņu krūmi.

Savukārt SIA "Rudzo" audzētavas "Staiceles krūmmellenes" līdzīpašniece Ērika Mežule aģentūrai LETA pauda, ka šogad krūmmeleņu raža varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn. Kopumā viņa šī gada ražu raksturoja kā sliktāku nekā pagājušajā gadā.

Mežule sacīja, ka patlaban vēl nav iespējams pilnvērtīgi novērtēt šī gada ražu, un par tās apjomu varēs spriest augusta beigās, kad būs novāktas pēdējās ogas.

Viņa atzina, ka "Staiceles krūmmelleņu" audzētavā ziemā bija izsaluši melleņu krūmu zari, taču vasarā tie atjaunojās.

Runājot par darbaspēka pietiekamību, Mežule sacīja, ka viņas saimniecībā nav bijušas problēmas ar darbaspēka piesaisti ražas novākšanai. Viņa arī atzina, ka pēdējā laikā audzētāju vidū arvien populārāk kļūst darbinieku trūkumu aizvietot ar pašlasītāju piesaisti. Viņa arī piebilda, ka viņas saimniecībā pašlasīšana šogad nenotiks, jo ogu ir maz un to tikko pietiek piegādēm klientiem.

Latvijas Augļkopju asociācija ir sabiedriska organizācija, kas apvieno vairāk nekā 400 aktīvo Latvijas augļkopju. Organizācijas mērķis ir palīdzēt augļkopjiem aktīvi piedalīties viņiem labvēlīgas lauksaimniecības politikas veidošanā, kā arī meklēt iespējas, kur pārdot Latvijā saražotos augļus.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Arosa-R" 2025. gadā strādāja ar 214 710 eiro apgrozījumu un 172 422 eiro peļņu. Kompānija reģistrēta 2004. gadā, un tās pamatkapitāls ir 3074 eiro. "Arosa-R" īpašnieki ir Rudzāte (40%), Mārtiņš Rudzāts (40%) un Baiba Rudzāte (20%).

Zemnieku saimniecība "Strēlnieki" pagājušajā gadā strādāja ar 94 993 eiro apgrozījumu un cieta zaudējumus 4701 eiro apmērā. Saimniecība reģistrēta 1992. gadā, un tās vienīgais īpašnieks ir Bierands.

"Rudzo" 2025. gadā strādāja ar 32 750 eiro apgrozījumu un guva peļņu 69 078 eiro apmērā. Kompānija reģistrēta 2011. gadā, un tās pamatkapitāls ir 145 000 eiro. "Rudzo" pieder Ērikai un Uldim Mežuļiem.