Sniedz apšaubāmus datus par izglītību

Olaines novada domes opozīcija rosina atbrīvot vicemēru Andri Vurču ("Suverēnā vara"/"Apvienība Jaunlatvieši"), kurš, iespējams, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) norādījis nepatiesu informāciju par iegūto izglītību.

Opozīcija uzskata, ka Vurčs grauj novada reputāciju. Pieci no partijas "Latvijas attīstībai" ievēlētie deputāti prasa sasaukt ārkārtas domes sēdi, jo plašsaziņas līdzekļos vairākas dienas izskan informācija par domes priekšsēdētāja otrā vietnieka Vurča iespējamo nepatieso ziņu sniegšanu CVK pirms 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Deputāti uzskata, ka temats ir izraisījis lielu rezonansi sabiedrībā un Olaines novada reputācijai ir nodarīts milzīgs kaitējums.

"Jau pēc plašsaziņas līdzekļos publicētās informācijas Vurčs komentēja ziņu ierakstus, izmantojot sabiedrību aizskarošus vārdus, kas ir nepieņemami ieņemamam amatam. Šāda rīcība grauj Olaines novada reputāciju un pārkāpj Olaines novada pašvaldības ētikas kodeksu," pieprasījumā par sēdes sasaukšanu raksta domnieki. Saskaņā ar pašvaldības publiskoto informāciju sēde sasaukta piektdien, 25. jūlijā.

Valsts policijā apliecināja, ka saistībā ar izskanējušo informāciju ir saņemts iesniegums, kas attiecīgi tiks vērtēts. 

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) iepriekš apliecināja, ka vērsīsies Valsts policijā, lūdzot izvērtēt iespējamu nepatiesu ziņu sniegšanu vēlēšanu komisijai par Vurča izglītību.

Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka domes deputātu kandidāti, kuri kandidāta deklarācijā snieguši par sevi apzināti nepatiesas ziņas, ir saucami pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 272. pantu, bet ievēlēšanas gadījumā attiecīgajam domes deputātam anulējams arī deputāta mandāts, norāda ministrijā.

Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka Olaines vicemērs varētu būt vēlēšanu komisijai nepatiesi apgalvojis, ka 2002. gadā ieguvis vidējo izglītību. Vurča bijušie skolasbiedri apšauba viņa sniegtās ziņas par Olaines 1. vidusskolā iegūto vidējo izglītību; 12. klase viņam bija jāpabeidz 2001. gadā, taču tad vairs neesot regulāri nācis uz skolu un nav to absolvējis. Vēlēšanu komisijai Vurčs norādījis, ka šo skolu absolvējis 2002. gadā, taču televīzijas rīcībā esot informācija, ka 2002. gadā viņš nav kārtojis centralizētos eksāmenus. Vēlāk pašvaldība saņēmusi apliecinājumu par Vurča pamatizglītību, bet ziņu par apgūto vidējo izglītību joprojām nav.

Pašvaldība ir pieprasījusi informāciju par Vurča iegūto izglītību Olaines 1. vidusskolā un sniegusi to masu medijiem un Olaines novada vēlēšanu komisijai. Izglītības iestādes sniegtā informācija liecina, ka Vurčs saņēmis apliecību par pamatizglītības apguvi Olaines 1. vidusskolā, savukārt mācības vispārējās vidējās izglītības programmā tikušas pārtrauktas, esot 11. klasē. Tāpat pēc atgriešanās no atvaļinājuma otrdien pašvaldība lūgusi Vurču sniegt paskaidrojumu.

"Saistībā ar radušos neprecizitāti informācijā par manu izglītību norādu sekojošo: mana izglītība pēc Olaines 1. vidusskolas tika turpināta Apvienotajā Karalistē. 

Esmu sniedzis nepieciešamos paskaidrojumus atbildīgajām iestādēm," pašvaldībai atbildējis Vurčs. Pašvaldībā aģentūrai LETA apliecināja, ka tai nav ziņu par to, vai vidējā izglītība Lielbritānijā ir arī iegūta. Arī no paša politiķa aģentūrai LETA atbildi iegūt neizdevās, jo viņš pārtrauca telefonsarunu.

Arī Olaines novada domes deputāta Andreja Lukaševica ("Suverēnā vara"/ "Apvienība Jaunlatvieši" savulaik Centrālajai vēlēšanu komisijai norādītā izglītība varētu raisīt atbildīgo iestāžu jautājumus.

Šogad, startējot pašvaldību vēlēšanās, viņš norādījis, ka 2000. gadā ieguvis elektroiekārtu ekspluatācijas elektriķa specialitāti Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā. Bet 2022. gadā notikušajās Saeimas vēlēšanās, startējot no Latvijas Krievu savienības saraksta, Lukaševics rakstīja, ka 2004. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kur apguvis enerģētiku. Olaines novada deputāts, aģentūras LETA sazvanīts, sākotnēji sacīja, ka ir atvaļinājumā savā pamatdarbā VAS "Latvijas dzelzceļš", kur saskaņā ar CVK datiem viņš strādā par energodispečeru. Komentējot CVK sniegtos datus par izglītību, deputāts sarunas laikā vairākkārt mainīja versijas par augstskolas diplomu, apgalvoja gan to, ka vēl studē augstskolā, gan to, ka tomēr ir absolvējis universitāti. No viņa izskanēja arī versija, ka izglītība ir "pielīdzināta". Sarunu Lukaševics pārtrauca, atkal aizbildinoties ar atvaļinājumu.

Olaines novadā šajās pašvaldību vēlēšanās tika četri saraksti – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (2277 balsis, 40,5%, seši deputāti), "Latvijas attīstībai" (1666 balsis, 29,66%, pieci deputāti), "Suverēnā vara"/"Apvienība Jaunlatvieši" (905 balsis, 16,1%, trīs deputāti), "Latvija pirmajā vietā" (463 balsis, 8,2%, viens deputāts).

Par Olaines novada domes priekšsēdētāju 27. jūnijā tika ievēlēts iepriekšējais mērs Andris Bergs (LSDSP). Par nobalsoja desmit deputāti, pret balsoja pieci. Par Berga pirmo vietnieci tika ievēlēta Līga Gulbe (LSDSP), par otro vietnieku – A. Vurčs.