ES un Ķīnas samitā priekšplānā izvirzās ekonomiskie jautājumi

Pekinā ceturtdien tika aizvadīts Eiropas Savienības (ES) un Ķīnas līderu samits, kurā lielākā uzmanība tika pievērsta starptautiskajai tirdzniecībai un citiem ekonomiskajiem jautājumiem.

Samitu, kurā tika atzīmēta abu pušu diplomātisko attiecību 50. gadskārta, sākotnēji tika ieplānots rīkot Briselē, tomēr uz turieni negribēja doties Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Tādēļ samita norises vieta tika pārcelta uz Pekinu, turklāt tā norises laiks tika saīsināts no divām dienām līdz vienai dienai. Ar Sji Pekinā tikās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes vadītājs Antoniu Košta. Abi ES pārstāvji pēc tam runāja arī ar Ķīnas premjeru Li Cjanu. Sarunās piedalījās arī ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.

Pieprasa godīgāku konkurenci

Ņemot vērā samita norises vietas maiņu un tā saīsināšanu, neviens pirms ES līderu sarunām ar Ķīnas pārstāvjiem neprognozēja, ka Pekinā izdosies panākt kādus diplomātiskus izrāvienus. Apspriesti tomēr tika nozīmīgi jautājumi. Fon der Leiena sarunu gaitā vērsa uzmanību uz ES tirdzniecības bilances deficītu ar Ķīnu, kas pagājušajā gadā sasniedza 300 miljardus eiro. "Lai tirdzniecība būtu abpusēji izdevīga, tai jākļūst līdzsvarotākai," EK vadītāja paziņoja preses konferencē. "Eiropa atbalsta konkurenci, mums patīk konkurence, bet konkurencei ir jābūt godīgai," piebilda fon der Leiena. Viņa pavēstīja reportieriem, ka sarunās Ķīnas puse brīdināta par trim jautājumiem, tostarp par pārmērīgi lielām ražošanas jaudām Ķīnā, kuru rezultātā liels daudzums subsidētu Ķīnas preču nonāk ārzemēs, tostarp Eiropas tirgū. "Šajā jautājumā mums jāredz progress, jo bez progresa Eiropas Savienībai būs ļoti grūti saglabāt pašreizējo atvērtības līmeni," brīdināja fon der Leiena. 

EK vadītāja vērsa uzmanību arī uz Eiropas ražotāju grūtībām ielauzties Ķīnas tirgū, kā arī uz Pekinas īstenoto retzemju metālu un magnētu eksporta kontroli. 

Visi trīs fon der Leienas pieminētie jautājumi jau ilgāku laiku ir ES un Ķīnas domstarpību centrā. Jau sarunu sākumā viņa brīdināja, ka Ķīnai ir jāmaina sava politika. "Mēs esam sasnieguši pagrieziena punktu. Divpusējo attiecību līdzsvarošana ir būtiska," paziņoja EK vadītāja. Vēlāk preses konferencē viņa sarunas ar Ķīnas pārstāvjiem raksturoja kā "ļoti konstruktīvas un ļoti pragmatiskas". Ķīnas prezidents Sji savukārt solīja padziļināt attiecības ar ES un uzsvēra, ka tās ir kļuvušas vēl jo svarīgākas, ņemot vērā augošo ģeopolitisko spriedzi. "Jo smagāka un sarežģītāka ir starptautiskā situācija, jo svarīgāk Ķīnai un ES ir stiprināt saziņu, vairot savstarpējo uzticēšanos un padziļināt sadarbību," paziņoja Sji. Viņš arī pauda cerību, ka "ES turēs savus tirdzniecības un investīciju tirgus atvērtus" un "atturēsies no ierobežojošu ekonomisko un tirdzniecības instrumentu izmantošanas" pret Ķīnu.

Jāsargā Eiropas ražotāji

Cenšoties aizsargāt savas autobūves kompānijas, ES pagājušajā gadā paaugstināja tarifus Ķīnā ražotiem elektroauto. Tas tika pamatots ar vērienīgajām subsīdijām, ar kurām Ķīna atbalsta savu auto ražotājus, bet kuras nodara zaudējumus Eiropas ražotājiem. Pekina pašlaik grib, lai ES šos ierobežojumus atceļ. Ķīnas ražojumu tirgus daļas straujais pieaugums Eiropā tomēr raisījis bažas, ka Eiropas ražotāji tā rezultātā var zaudēt spējas ražot zaļās tehnoloģijas. "Ķīnas ekonomikas mērogs – subsīdiju mērogs, ražošanas jaudas pārpalikums un valdības iejaukšanās – ir milzīgs," intervijā raidorganizācijai "Deutsche Welle" uzsvēra Eiropas Ārlietu padomes pētniece Alicja Bahulska. Eksperte arī brīdināja, ka bez "nopietnas rīcības" Eiropas autobūves nozares aizsardzībai ES jau tuvāko gadu laikā riskē ar "daļēju deindustrializāciju".

ES ir nobažījusies arī par bloka lielo atkarību no Ķīnas retzemju metāliem. Pekina šopavasar ierobežoja šo metālu eksportu, lai piespiestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju sēsties pie sarunu galda tarifu jautājumā. 

Pekinas ieviestie ierobežojumi ietekmējuši šo aizsardzības, enerģētikas un zaļo tehnoloģiju nozarēs izmantojamo metālu piegādes arī uz ES, kas satraucis bloka amatpersonas un ražotājus. 

EK dati liecina, ka Ķīna nodrošina 98% no ES nepieciešamajiem retzemju metāliem. ES pārstāvji ceturtdien pavēstīja, ka sarunās ar Ķīnu šajā jautājumā ir izdevies panākt progresu. Vienprātība panākta arī klimata pārmaiņu jautājumā.

Ķīna jūtas pārliecināta

Apskatnieki norāda, ka pēc sekmīgām sarunām, kas no spēka pozīcijām vestas ar Trampa administrāciju, Ķīnas līderi ir secinājuši, ka šāda stingra nostāja rezultātu dos sarunās arī ar citām Rietumu lielvarām. "Ķīna no konfrontācijas tirdzniecības jautājumā ar Trampu ir iznākusi ļoti iedrošināta," intervijā aģentūrai "Associated Press" norādīja Ņujorkā bāzētas domnīcas "Rhodium Group" analītiķis Noa Barkins. Gan ES, gan arī Ķīnai tomēr sarunas ar Trampa administrāciju tarifu jautājumos nav beigušās. Apskatnieki arī spriež, ka ES negrib pārlieku tuvināties Ķīnai, jo tas varētu sadusmot Trampa administrāciju.

Samita gaitā ES pārstāvji aicināja Ķīnu izmantot savu ietekmi pār Krieviju, lai palīdzētu izbeigt karu Ukrainā. Maz ticams, ka šajā jautājumā Pekina sekos Briseles ieteikumiem. Jāatgādina Rietumu mediju vēstītais, ka sarunā ar Kallasu Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji jūlija sākumā pauda, ka Ķīna negrib, lai Krievija karā zaudētu. Kamēr turpinās karš, Savienoto Valstu uzmanība tiekot novērsta no Ķīnas, teicis Vans.