Zanders runā. Pūliņi nebūt "provinciāliem" nereti ir… provinciāli

22. jūlijā, tiekoties ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru, Valsts prezidents norādījis, ka 2025. gada aprīļa sākumā nodibinātajam Mākslīgā intelekta centram jāsāk darbs, "tālāka kavēšanās nav pieļaujama".

Pēc Edgara Rinkēviča domām, "darbības uzsākšana norit pārāk lēni" un tas "neveidojot pozitīvu priekšstatu ne vietējiem, ne ārvalstu potenciālajiem partneriem". Īsais komentārs: varbūt kavēšanās ir saistīta ar to, ka patiesībā šāds centrs nemaz nav vajadzīgs? T. s. mākslīgais intelekts ir kļuvis par tik "trendīgu" tēmu, ka mūsu bāleliņi un zeltenes, negribēdami "izkrist no trenda", centru nodibinājuši un nu nezina, no kura gala ķerties klāt.

Manuprāt, kavēšanās nav saistīta ar to, ka ļaudis Latvijā būtu tehnoloģiju jautājumos mazāk zinoši. Vienkārši t. s. mākslīgais intelekts ir spilgts piemērs kaut kam tādam, par kuru runāt skaitās labais tonis, lai gan atšķiras izpratne, kas ar šo vārdkopu vispār tiek saprasts. Tā nav tikai Latvijas problēma. "American Census Bureau" pētījums liecina, ka ASV mazāk par 10% uzņēmumu mākslīgo intelektu reāli un jēdzīgi izmanto savā biznesā. Lielā UBS banka atzinusi, ka pat "attīstītajos Rietumos" ieviešana esot "neapmierinoša". Citiem vārdiem sakot, tas, ka pasaulē par mākslīgo intelektu runā kā par kaut ko izšķiroši jaunu, nenozīmē, ka pat daudz finansiāli un tehnoloģiski spēcīgākiem spēlētājiem ir skaidrs, cik noderīgs šis jaunums ir.

Vai Latvija var kaut ko nopietnu darīt t. s. botu ("ChatGPT" u. c.) izstrādē? Nav pat runa par milzīgajām summām, kādas nepieciešamas.

Nepieciešami ir arī milzīgi datu apjomi, kurus "pārgremojot" boti mācās. Lielie spēlētāji sākuši čīkstēt par datu deficītu angļu valodā, bet latviešu valodā datu masīvi laikam gan ir vēl ierobežotāki. Vai arī kāds pašmāju varas gaiteņos izdomājis sacensties angļu valodas lauciņā?

Mākslīgais intelekts ir noderīgs un perspektīvs, ja runa ir par, piemēram, dažādiem diagnostikas veidiem medicīnā. Jo atšķirībā no cilvēka nav izklaidīgs, noguris, aizkaitināts un vienkārši spēj "paturēt prātā" daudz lielāku datu (piemēram, kā izskatās ādas audu novirzes no normas) apjomu. Labi. Tomēr atkal – kāds šādu datu apjoms ir Latvijas un kāds ASV, Ķīnas vai Francijas mākslīgā intelekta izstrādātāju rīcībā? Varbūt kāds Latvijā ir iedomājies pārsteigt pasauli ar jaunām iespējām ģenerēt vizuālus attēlus un mūziku, izmantojot mākslīgo intelektu? Īsi sakot, kas ir tas virziens, kurā jau nestrādā desmitiem tūkstošu indivīdu visā pasaulē?

Acīmredzot mērķis ir piedalīties, nevis mēģināt radīt kaut ko "savu" no nulles. Tas jau būtu prātīgāk, jo īpaši paturot prātā, ka Latvijas pārstāvji jau veiksmīgi iesaistās starptautiskos projektos, piemēram, jomās, kuras pazīstamas kā kvantu skaitļošana un daļiņu fizika. Tomēr te ir cita problēma, kas varētu izskaidrot Rinkēviča neapmierinātību ar centra darbības spraunumu. Savā jomā zinoši un talantīgi ļaudis visbiežāk jau ir iesaistījušies starptautiskajā apritē, un, iespējams, veidojas situācija, kad viņi – tostarp ar mākslīgā intelekta tematiku strādājošie – ir gana nodarbināti, lai varētu doties vēl palīgā Mākslīgā intelekta centram.

Ja šāda versija ir kaut daļēji pamatota, tad retoriskais jautājums ir, vai personāži, kuri centra ideju izlolojuši un izdabūjuši cauri varas gaiteņiem, tiešām nezināja, ka reālie eksperti ir jau, kā saka, aizņemti? Ja zināja, tad rodas aizdomas, ka mums kārtējo reizi ir darīšana ar mēģinājumu "uzsēsties" Eiropā modernai tēmai, lai nokamptu savu pīrāga daļiņu. Tā teikt, ja nauda ir, kāpēc to nepaņemt – pat ja rezultāts būs apšaubāms. Var, protams, arī tā – šī Latvijai nebūtu pirmā reize. Arī sarunvalodas izteiciens "uzsēsties uz astes" ir sens un raksturo dažkārt piedodamu praksi. Tomēr nevajadzētu iedomāties, ka citi "uzsēšanos uz astes" nepamana. Pamana, bet visbiežāk piecieš, jo īpaši Eiropas Savienībā. Tomēr ir diezgan provinciāli "uzsēsties uz astes" ar mērķi, lai tikai kāds nepadomā, ka esam tādi provinciāļi, ka pat mākslīgā intelekta centru nespējam nodibināt.