Klasika! Cūkgaļas galerts

Lai cūkgaļas galerts izdotos, jāie­vēro daži nosacījumi. Gaļa jāvāra ilgi un uz lēnas uguns, turklāt katlam jā­uzliek vāks, lai neiztvaiko buljona la­bums. Buljons būs dzidrāks, ja pirmo ūdeni, kurā gaļa mazliet apvārās, nolej, gaļu noskalo, liek atpakaļ katlā, pārlej ar aukstu ūdeni un turpina vārīt. Ga­lerta garšu uzlabo pievienotie garšau­gi un garšvielas.

Sastāvdaļas

• 1 kg cūkas stilbiņa
• 1 sīpols
• 1 burkāns
• 1 ķiploka daiviņa
• selerijas saknes gabals
• pētersīļa sakne
• 2 lauru lapas
• melno piparu graudi
• sāls

Pagatavošana

Cūkas stilbiņu noskalo, sadala mazākos gabalos. Liek katlā, pārlej aukstu ūdeni tā, lai gaļa tikko apsegta. Uzvāra un noputo, tad pievieno notīrītas garšsaknes un vāra uz lēnas uguns ar vāku apsegtā katlā (2,5–3 stundas). Piparus un sāli pieber vārīšanas vidū, lauru lapas un ķiploku pieliek beigās. 

Kad gaļa sāk atdalīties no kauliem, to izņem no katla, bet šķidrumu nokāš.

Gaļu sagriež gabaliņos. Traukus, kuros tiks likta gaļa, izskalo ar aukstu ūdeni, dekoram liek pētersīļu lapiņas un burkānu ripiņas, tad kārto gaļas gabaliņus, pārlej ar izkāstu buljonu un novieto vēsā telpā vai ledusskapī, lai sarec.

Cūkas stilbiņā ir pietiekami daudz recējošās vielas, līdz ar to nav vajadzības pēc želatīna. Tomēr, ja buljons negrib re­cēt (acīmredzot trūkst dabīgā želatīna), bļodiņās salikto galertu gāž katlā, uz­vāra, pievieno uzbriedinātu želatīnu, pēc tam sadala pa trauciņiem un ļauj saželēt.

Padoms

• Cūkas kājas vārās ilgāk nekā galva, tāpēc galvas daļu no katla izņem agrāk, bet kājām ļauj vārīties, līdz gaļa mīksta.
• Ja galertu vāra sevišķi lēni, ūdenim nav jāpārklāj gaļa, jo tas novārīsies ļoti maz un galerts var iznākt par šķidru.
• Buljonam jābūt tik sāļam kā pārsālītai zupai, jo sarecējis tas būs mazāk sāļš.
• Ja gribas, lai buljonam būtu labāka krāsa, vārot sīpolu pievieno nemizotu.
• Vārot galertu, lauru lapas pieliek nobeigumā, jo tad varēs izvairīties no tām raksturīgā rūgtuma.