2. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Norvēģi atgriežas pie saknēm

1925. gada 2. janvārī. Pirms 100 gadiem Latvijas ziņu aģentūra LETA pavēstīja, ka Norvēģijas valdība oficiāli informējusi visas ārvalstis, ka no 1. janvāra Norvēģijas galvaspilsēta saucama atkal savā vēsturiskajā vārdā par Oslo, nevis kā līdz šim par Kristiāniju.

Pilsētā vārda maiņu svinīgi atzīmēja jaunā 1925. gada pirmajās stundās ar baznīcas zvaniem, kā arī senās sāgās pieminētā Oslo dibinātāja, norvēģu karaļa Haralda Sigurdsona, saukta par Hardradu jeb Bargo, statujas kronēšanu 1. janvārī, lielgabalu zalvēm dārdot. Tirdzniecības apmetni Oslo Haralds Sigurdsons dziļi iekšzemē ielauztā fjorda galā tika dibinājis 1048. gadā. Par vārda nozīmi ir vairākas teorijas. Izplatītākā vēsta, ka tā aptuvenā jēga senskandināvu valodā ir "pļava pie ūdens". Pilsētiņa pilnībā nodega 1624. gada ugunsgrēkā, kad Norvēģija bija Dānijas Karalistes daļa. Jauno pilsētu uzcēla kilometru uz ziemeļrietumiem no vecās krāsmatām. 

Tā kā lielu būvniecības finansējuma daļu bija sniedzis Dānijas un Norvēģijas kopvalsts karalis Kristians IV, to nosauca par Kristiāniju. 

1814. gadā virsvaru pār Norvēģiju personālūnijas kārtībā guva Zviedrijas karalis, taču Kristiāniju, kaut neoficiāli, sāka uzskatīt par Norvēģijas galvaspilsētu. Pilnīgu neatkarību no zviedriem norvēģi guva 1905. gadā. Lūk, kā senās galvaspilsētas nosaukuma maiņu 1925. gada janvārī skaidroja Latvijas sociāldemokrātu mazinieku laikraksts "Darba Balss": "No tā laika norvēģi bez žēlastības iznīdēja no zemes visu to, kas kaut kādi atgādināja svešās tautas jūgu laikmetu. 

Dāņu valodu noliedza lietot kā valsts valodu, un norvēģu rakstnieki un dzejnieki tīri mākslīgi radīja no dažādu novadu dialektiem jaunu norvēģu valodu. 

Un tamdēļ viņi tagad arī atmeta savas galvaspilsētas svešzemes karaļa doto nosaukumu un atjaunoja viņas pirmatnējo nosaukumu – Oslo." Jāatzīmē, ka pēc tam nāca vēl aicinājumi iznīdēt dāniskās vai zviedriskās pēdas arī citu viduslaiku pilsētu nosaukumos, atjaunojot senos norvēģiskos. Piemēram, Tronheimu aicināja pārsaukt par Nidarosu, Bergenu par Bjergvinu, Kristiansunu par Fosnu un tā tālāk. Tomēr, kā redzams, tālāka rīcība tam nesekoja. Kuriozi bija bulgāru filologu apgalvojumi tūlīt pēc Oslo pasludināšanas, ka īstenībā tas esot slāvisks vārds, kas darināts no 11. gadsimta bulgāru kņazienes Oslavas vārda. Oslava bijusi karaļa Haralda Sigurdsona sieva. Šī versija Norvēģijā uz brīdi izsauca "lielu uztraukumu".

"Rīgas Ziņas", 1925. gada 2. janvārī

Sudraba lati. Finanšu ministrija uz ministru kabineta lēmuma sudraba divu latu kalšanu nodos Anglijas valsts kaltuvē, kuras noteikumi atzīti par visizdevīgākiem. Kaltuve apņēmās darbus izpildīt 3 mēnešu laikā un pieņems pasūtījumu uz kredīta, neaprobežojot tā maksāšanas termiņu. Līgumu noslēgs šinīs dienās, pasūtot 5 miljonus 2 latu monētas par 10 milj. latu. Minētā kaltuvē pagatavos arī 1 lata sudraba monētas.