12. februāris vēsturē un senās avīzēs. Zirgu stāvvietas Centrāltirgum

1935. gada 12. februārī. Pirms 90 gadiem kļuva zināms, ka Rīgas pilsētas valde atļāvusi uzņēmējiem Artūram Krūmiņam un Indriķim Riekstiņam divas veco spīķeru ēkas pie Centrāltirgus pārbūvēt par zirgu un pajūgu stadulu tirdzinieku vajadzībām – problēmas ar transporta stāvvietām bija arī tolaik.

Centrāltirgu pabeidza 1930. gada nogalē, un sākotnēji zirgus un ratus, pēc avīžu ziņām spriežot, mēguši atstāt vai nu apkaimes iebraucamajās vietās, vai klajumā otrpus kanālam, kur šobrīd atrodas autoosta. Krūmiņš un Riekstiņš grasījās zem jumta izveidot vietas 150 zirgiem un pajūgiem. Vienošanās noteica, ka noliktavu pārbūvei jāsākas ne vēlāk par 1. maiju un staļļiem jābūt gataviem ne vēlāk par 1. augustu. Uzņēmēji drīkstēja desmit gadus tos paturēt savā rīcībā un pelnīt no maksas par zirgu un pajūgu novietošanu, kā arī citiem ar to saistītiem pakalpojumiem. Pilsētas valde tomēr paturēja tiesības noteikt, kādu maksu no tirgū braucējiem drīkst iekasēt. 

"Nākamiem diviem gadiem pilsētas valdē noteica šādu maksu: par zirga novietošanu uz 24 stundām – ne vairāk par 30 santīmiem par zirgu, par pajūga novietošanu nojumā – ne vairāk par 15 santīmiem," 

vēstīja prese. Atklātajos laukumos zemnieki preces bieži pārdeva tieši no ratiem, taču tirgus noteikumi prasīja, lai zirgi tādā gadījumā būtu izjūgti un novietoti paredzētajās vietās. Acīmredzot ar 1935. gadā izbūvētajām stadulām nepietika, jo jautājums par vietu trūkumu pēc dažiem gadiem aktualizējās no jauna. "Provizoriska stadula gan ierīkota, bet tā galīgi nolietojusies un nespēj uzstādītās prasības apmierināt," atzīmēja avīzēs. 1939. gada 1. septembrī "Turgeņeva ielā pie Centrāltirgus" starp tagadējo Spīķeru un Gaiziņa ielu atklāja jaunas stadulas. Tās Rīgas pilsētas valde bija izveidojusi, pēc Latvijas Lauksaimniecības kameras lūguma pārveidojot divas agrākās noliktavas. "Jaunizbūvētās telpas iekārtotas moderni, ievērojot visas higiēnas prasības. Staļļos griesti un sienas balsināti. Grīdas betona, bet zirgu stāvvietas izliktas koka plankām. Katram zirgam nodalīta sava novietne ar savu atsevišķu betona barības un dzirdināšanas aili. Iebraucamā vietā atļauts novietot arī ratus, rokas ratus, ragavas, motociklus, velosipēdus, dažādus saiņus un tā tālāk. Izveidotas arī nelielas atpūtas vietas zirgu īpašniekiem," toreiz rakstīja. Jaunajos staļļos varēja novietot 108 zirgus, bet 20–40 zirgus vasarā varēja vēl atstāt pagalma lievenī. Novietošanas maksa jau bija augstāka nekā 1935. gadā.

"Kurzemes Vārds", 1925. gada 12. februārī

Zvejniekiem Liepājas apriņķī ierīkos telefonu un vētras signālstabus. Sakarā ar biežajiem nelaimes gadījumiem Liepājas apkārtnē, 

ir sperti attiecīgi soļi, lai lielākos zvejnieku ciemos ierīkotu telefona aparātus un uzstādītu vētras signālstabus, uz kuriem izkārs no Rīgas meteoroloģiskās stacijas saņemtās ziņas par gaidāmām vētrām.

Jūrmalciemā zvejnieku biedrības priekšnieka telpās uzstādīts telefona aparāts, ar kura palīdzību varēs sazināties ar apkārtējās jūrmalas zvejniekiem, Liepāju utt. Paši zvejnieki ar saviem spēkiem ir jau uzcēluši vētras signālstabu Medzes jūrmalā, 8 km tālu tiek izvilkti telefona vadi un jau nākošās dienās atklās telefona satiksmi. Arī Pērkones jūrmalas zvejnieki projektē celt vētras signālstabu un apgādāties ar telefona aparātu.