6. februāris vēsturē un senās avīzēs. Nepienākusī "Tā Kunga otrā atnākšana"

1925. gada 6. februārī. Pirms 100 gadiem Latvijā ar interesi gaidīja, kas notiks, jo bija pienācis brīdis, kad pēc ASV, Losandželosā dzīvojošās Septītās dienas adventistu pravietes Margarētas Rovenas pareģojuma vajadzēja iestāties "Tā Kunga otrai atnākšanai" jeb pasaules galam.

Runāja par to visā Eiropā un Amerikā, bet Latvijā galvenie sludinātāji kopš 1924. gada decembra bija kāds Jānis Kristiņš un Jānis Kārkliņš, kurus vēlāk apcietināja un apsūdzēja krāpšanā. Vairums ļaužu par vēsts nesējiem tikai uzjautrinājās. Arī adventistu vidū pareģojumam ticēja vien tā sauktie rovenieši jeb rovenīti. Varasiestādes tomēr bija bažīgas, jo rovenieši ar saviem stāstiem un aģitāciju sēja nemieru sabiedrībā un vēl paši nolēma sevi postam, jo kopš janvāra sākuma pārtrauca iet uz darbu un sāka izpārdot iedzīvi. Lielāko jautrību, par kuru runāja vēl nākamajās paaudzēs, sektanti sagādāja Liepājā. Tur 

ap simts roveniešu, baltos talāros tērpti, praviešu noteiktajā laikā pulksten 21 sapulcējās uz Dzelzs tilta un ostmalā, ticot, ka minētajā brīdī pienāks pasaules gals, bet viņi tieši no tilta kā izredzētie "tiks dzīvi uzņemti debesīs". 

Ziņkārīgo pulks bija vēl lielāks. Policija kā vienus, tā otrus ap pulksten desmitiem vakarā izdzenāja.

Septītās dienas adventiste Margarēta Rovena bija parasta Losandželosas mājsaimniece, līdz 1916. gadā sāka apgalvot, ka viņai rādās pravietiskas vīzijas. Kaut adventistu vadība nesliecās uzskatīt, ka pravietojumi nāk no Dieva un ir patiesi, daļa ticēja. Rovena 1923. gadā pravietoja, ka 1925. gada 6. februārī izredzētie tikšot aiznesti Visumā, kur "pievienosies Jēzum un eņģeļiem". Pār pārējiem nākšot sērgas, zemestrīces un citas nelaimes, līdz visa Zeme sabrukšot pīšļos. Tikšot glābti vien 144 tūkstoši adventistu, kuri svarīgākajā brīdī tiks teleportēti uz Kaliforniju, no kurienes notikšot "aizraušana". Arī ASV laikraksti un pārējā sabiedrība uz rovenītu rosību raudzījās kā šovu. 

Kad pastardiena nepienāca, Rovena pazuda, lai parādītos gada beigās ar skaidrojumu, ka Jēzus ceļā uz Zemi "aizkavējies". 

Vairums bijušo līdzgaitnieku novērsās un "praviete" nonāca tik dziļā trūkumā, ka mēģināja pat nogalināt savu agrāko sekretāru un mantisko lietu pārzini doktoru Fulmeru, kurš agrāk bija atradies pilnīgā Rovenas iespaidā, bet nu atkritis. Arī šajā stāstā, kā daudzu sektu gadījumā, lielā mērā bija runa par naudu. Zināms, ka Rovena turpinājusi sludināšanu, tikai ar krietni mazākiem panākumiem, un mirusi 1939. gadā. Rovenītu kustība izsīka 60. gados.

"Latvijas Sargs", 1925. gada 6. februārī

Režisore Maslovskaja, kura agrāk darbojusies Pēterpils Marijas operā, saistīta pie Nacionālās operas. Kā pirmais darbs, ar ko reprezentēsies M., ir operas "Pīķa dāma" pārstudējums. Viss jau būtu labi, ja ar M. saistīšanu atkal netiktu dots trieciens mūsu mākslinieku nacionālai apziņai. Operā jau darbojas krievs Meļņikovs kā pirmais režisors, tādēļ otra, arī krievu tautības režisora pieņemšana uzskatāma par nevēlamu. Kur paliek direkcijas solījumi pieaicināt pie dažu operu inscenēšanas latviešu māksliniekus, kuri ar laiku varētu ieņemt arī Meļņikova vietu? Bet 

ja direkcijas nolūks bij parādīt ārzemnieku spējas, tad viņas pienākums gan būtu paraudzīties arī uz Vakareiropas lielākiem mūzikas centriem.

Jādomā tomēr, ka krievietei Maslovskajai tiks uzticēti vienīgi krievu operu pārstudējumi.