Biatloniste Estere Volfa: Lūdzu, iekniebiet man kāds!

Biatloniste Estere Volfa jau par sniegumu pagājušajā gadā saņēma Latvijas gada uzlecošās zvaigznes balvu, bet šajā ziemā demonstrējusi neticamu sniegumu – vienaudžu vidū labākā, faktiski nebūs pārspīlēti teikt, ka ielauzusies elitē arī pieaugušo konkurencē.

"Posmu Otepē gaidu ar nepacietību, būs jautra nedēļas nogale – tuvu mājām, ļoti daudz pazīstamo, arī radi būs tik kuplā skaitā kā nekad. Trase mīksta, bet martam tas piederas. Laikam būs jāsāla, lai kaut cik saglabātu sniegu," pirms šonedēļ Otepē Igaunijā gaidāmā Pasaules kausa posma "Latvijas Avīzei" teica Estere Volfa.

Olimpiskajās spēlēs Antholcā tevi klātienē atbalstīja mamma?

E. Volfa: Mamma, brālis, māsa un krustmāte. Tētis palika mājās – kādam bija jāpieskata kaķis, viņš izlēma, ka dosies uz pasaules čempionātu junioriem. Kad kvalificējos masu startam, bija gatavs lidot, bet es atrunāju. Tētis arī jaunībā trenējās biatlonā, bet neaizgāja sportā tik nopietni kā mamma, viņi iepazinās tieši biatlonā. Tagad tētis pat vairāk dod padomus, brauc uz treniņiem un skatās, reizēm slēpošanas tehniku pakoriģē, es viņam aizsūtu video no nometnēm.

Tevī vairāk ir no tēta vai mammas?

Raksturs vairāk mammas, jo abas pēc horoskopa esam auni, tētis ir ūdensvīrs un piebremzē mūsu aso raksturu, stūrgalvību, kā balanss.

Sportā jau spītība noder?

Jā, no vienas puses, laba iezīme. Nekad īsti neesmu apmierināta, ir sajūta, ka varēju nostartēt labāk. Ne vienmēr varu lepoties ar paveikto, jo saskatu arī sliktās lietas. Taču tas dzen uz priekšu.

Antholcā pēc iedzīšanā iegūtās 11. vietas sociālajos tīklos ierakstīji – lūdzu, iekniebiet man kāds. Bija grūti aptvert izdarīto?

Vēl joprojām nevaru īsti apstrādāt. Sezona turpinās un nav brīža atelpai, jāpaņem labais no sacensībām, bet arī nedrīkst kavēties atmiņās. Atbalsts, tik daudz jauku vārdu no cilvēkiem – tas ir neaprakstāmi un palīdz saprast, ka cilvēki pamana rezultātus, jo man pašai tāda sajūta, ka esmu burbulī, mazā kolektīvā un neapzinies, ka tas ir pasaules līmenis.

Pašai lielāks pārsteigums un prieks par olimpiskajām spēlēm vai pasaules junioru čempionātu?

Noteikti olimpiskās spēles, jo pirms tam šķita – ja ieskriešu TOP 30, tas jau būs ļoti labs rezultāts. Nevarēju iedomāties, ka izcīnīšu 11. vietu iedzīšanā un kopumā sezonas labākos rezultātus sasniegšu olimpiskajās spēlēs. 

Pirms junioru čempionāta sapratu – ja bija tik labi rezultāti Antholcā, tad citi sagaida, ka arī tur labi nostartēšu, ka būs medaļa, jutu lielāku spiedienu. 

Pašai arī to gribējās, jo šis bija pēdējais gads junioru ieskaitē. Pirms Arberas šķita, ka esmu vīrusu noķērusi, uz robežas, dažas dienas nevarēju patrenēties, bet beigās par izbrīnu forma bija saglabājusies, izspruku. Olimpiskās spēles daudz paprasīja ne tikai fiziski, bet arī mentāli.

Kas tev palīdz tikt galā ar spiedienu?

Sacensībām vienmēr pieeju ar prieku, tiešām izbaudu katru mirkli, lai gan ir (fiziski) ļoti grūti. Citus gadus pietrūka mīlestības pret to, ko daru, bet šosezon esmu izbaudījusi visas sacensības, un tā ir panākuma atslēga. Daudz izmainīja apziņa, ka esmu kļuvusi fiziski spēcīgāka un iederos tur. Iepriekš bija pat, ja sašauju pa nullēm, tad netieku augstu. Galvenais, lai zini, ka ar ātrumu viss kārtībā, jāsašauj un tad vari cīnīties. Agrāk junioros skatījos, ka, arī noņemot sodus, nebūtu pat tuvumā trijniekam. Izaugsme ir kā balva.

Kura no medaļām pašai sagādāja lielākās emocijas?

Zelts jauktajā stafetē – vēsturiska medaļa, izcīnīt četriem latviešiem kopā bija kaut kas nereāls, pārspēt visas biatlona lielvalstis. Neaprakstāmas sajūtas, prieks treneriem un komandas biedriem. Tās ir dienas, kad saproti, kāpēc to dari. Tāpat liels prieks masu startā, kad iebraucu finišā un skatos, ka Elza (Bleidele) nāk kā trešā, esam ļoti labas draudzenes, gājām vienā skolā, kopā trenējāmies.

Pie Anželas Brices?

Jā, viņa bija pirmā trenere, prasīja arī padomu Ilmāram (Bricim), un pirms trim gadiem pārlēcām pie viņa grupas.

Slēpošanas ātrums tev ir ļoti labs. Šaušanu, šķiet, apzināti neforsē?

Mums ir jauns šaušanas treneris Vasils Mukšins, augstkalnē īpaši izpaužas tas, ka nepieciešams vairāk elpot, starp šāvieniem paiet ilgāks laiks. Jau sagatavošanās posmā pielāgojos tam, kā būs olimpiskajās spēlēs, un turpināju šādu ritmu visu sezonu. Stafetē mēģinu riskēt, bet labāk piesardzīgi, reizēm kļūdas rodas no tā, ka esmu pārāk piesardzīga, īpaši stāvus.

Olimpiskajās spēlēs Pekinā debitēji jau 16 gadu vecumā. Ko paņēmi sev no tās pieredzes?

Sapratu, cik visi ir augstā līmenī, iespējams, tieši tas man deva mērķtiecību turpināt strādāt un pierādīt, ka varu būt konkurētspējīga, sapratu, ka gribu atgriezties un apliecināt sevi. Toreiz biju ļoti nepārliecināta, nepieredzējusi. Vēl joprojām nevaru aptvert, ka biju olimpiskajās spēlēs 16 gadu vecumā, liekas, ka esmu to nosapņojusi. Tagad apbrīnoju Rihardu Lozberu, kurš 16 gados ir tik spēcīgs un arī varēja to piedzīvot. Liels prieks, ka nāk jaunie un biatlonam Latvijā ir nākotne.

Toreiz mācījies 10. klasē un mācībās esot bijušas teicamas sekmes. Vai šādu līmeni izdevās noturēt?

Ģimnāziju pabeidzu ļoti labi, eksāmenu rezultāti arī bija augsti. Skola bija pretimnākoša un visus iekavētos darbus paspēju izpildīt. Tagad Latvijas Universitātē otrajā kursā studēju biznesa vadību, šogad iet daudz grūtāk, jo ir ļoti intensīva biatlona sezona. Ceru, ka pēc tās spēšu visu nokārtot, pirmajā semestrī nepabeidzu vienu kursu, jo to nevarēja izdarīt attālināti. Akadēmisko gadu nedomāju ņemt – jo ātrāk tikšu galā, jo labāk. Labāk saņemties, kamēr esmu jauna.

Vizītkarte. Estere Volfa

• Biatloniste.
• Dzimusi 2005. gada 11. aprīlī.
• Divkārtēja olimpisko spēļu dalībniece. 2022. gadā Pekinā 16 gadu vecumā startēja distanču slēpošanā. 2026. gadā Milānas un Kortīnas spēlēs – 11. v. iedzīšanā, 16. v. sprintā, 23. v. masu startā, 36. v. individuālajā distancē.
• PJČ 2026. – 1. v. jauktajā stafetē un sprintā, 2. v. masu startā. EJČ 2026. – 1. v. masu startā, 3. v. sprintā un individuālajā jauktajā stafetē.
• Absolvējusi Cēsu Valsts ģimnāziju, studē biznesa vadību otrajā kursā Latvijas Universitātē.
• Mamma Ieva Cederštrēma-Volfa ir divkārtēja olimpisko spēļu dalībniece biatlonā.

Atbildīgas meitenes

• Klases audzinātāja Cēsu Valsts ģimnāzijā Inese Lazdiņa par Esteri Volfu un Elzu Bleideli: "Skolas laikā abas meitenes bija ļoti atbildīgas. Visus mācību darbus viņas izdarīja laikus, iegūstot teicamus un izcilus vērtējumus. Tas bija iespējams, pateicoties klases biedru un skolotāju atbalstam un meiteņu prasmei perfekti plānot savu laiku. Biatlona aktīvā sezona ir no decembra līdz martam, tātad treniņnometnes un sacensības notika mācību laikā, neatkarīgi no tā meitenes vienmēr visus darbus, kas saistīti ar mācībām ģimnāzijā, bija izdarījušas, lai varētu sportot."

No Cēsu Valsts ģimnāzijas mājaslapas