6.4 °C
Karadarbības uzliesmojums Tuvajos Austrumos daudzām valstīm negaidīti licis atskārst, ka cīņā pret lētiem droniem to munīcijas krājumi nav atbilstoši veidoti.
Uz ASV un Izraēlas triecieniem Irānai tā ir atbildējusi, raidot savas raķetes un dronus pret vairākām Tuvo Austrumu valstīm, tostarp pret ASV karabāzēm un amerikāņu sabiedrotajiem reģionā. Īpaši lielas grūtības sagādājuši "Shahed" tipa trieciendroni, ka ir lēti, bet kuru notriekšanai nācies tērēt ļoti dārgu munīciju. Šādos apstākļos strauji pieaugusi reģiona valstu, kā arī ASV interese par Ukrainas tehnoloģijām un pieredzi šādu draudu neitralizēšanā.
Sadarbību noraida
Teherāna pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir bijusi viena no ciešākajām Maskavas sabiedrotajām. Irānas teokrātiskais režīms vispirms nosūtīja Krievijai savus "Shahed" dronus, bet pēc tam nodeva tai tehnoloģijas šo dronu, kas Krievijā zināmi kā "Geran", ražošanai uz vietas. Šo dronu radīto draudu likvidēšanai Ukraina ir izstrādājusi lētus pārtvērējdronus, kā arī citas sistēmas, par kurām interesi tagad izrāda ASV, Eiropas valstu un Tuvo Austrumu vadības. Kritika par neatbilstošu bruņojumu šādu lētu dronu notriekšanai izskanēja jau ASV kampaņas pret Jemenas hutiešu kaujiniekiem laikā. ASV spēkiem nācās tērēt dārgas raķetes, lai notriektu lētus dronus, kurus hutieši raidīja pret kuģiem Sarkanajā jūrā. ASV mediji arī vēstījuši, ka Ukrainas amatpersonas pagājušajā gadā jau bija piedāvājušas ASV savu palīdzību lētu pretdronu tehnoloģiju apgūšanā, tomēr šis ierosinājums noraidīts. Tīmekļa vietne "Axios", atsaucoties uz vairākām informētām amatpersonām, vēsta, ka pagājušā gada augustā Ukraina piedāvājusi šādu sadarbību, tomēr tā nav materializējusies. 28. februārī uzliesmojušais karš Tuvajos Austrumos Vašingtonai licis mainīt domas. Oficiālu lūgumu par sadarbību pretdronu jautājumā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija Ukrainai iesniegusi pagājušajā ceturtdienā, vēsta laikraksts "The New York Times".
Lai arī karadarbība Tuvajos Austrumos raisījusi bažas, ka Krievija nopelnīs, pateicoties krasi kāpušajām naftas cenām un iespējamam sankciju režīma atvieglojumam, Kijiva pavērsienos karā redz arī pozitīvos aspektus.
Intervijā īru blogerim Kīlanam Robertsonam Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Kijivai tagad rokās ir "kārtis", tā atsaucoties uz Trampa iepriekš tikšanās laikā Baltajā namā pagājušā gada februārī teikto, ka Ukrainai nav "kāršu", tāpēc sarunās ar Krieviju ir jāpiekāpjas. Intervijā, kas publiskota trešdien, Zelenskis norādīja, ka Ukrainai šādas "kārtis" bija jau pirms gada, tomēr "es tās nerādīju. Tomēr tagad visi saprot, ka mums tās ir". Jāpiebilst, ka, domājams, tieši Irānas "Shahed" dronu triecienos Tuvajos Austrumos kritušas septiņas amerikāņu militārpersonas, vēsta ASV mediji. Irānas "Shahed" droni atkarībā no modeļa maksā no 20 000 līdz 50 000 ASV dolāru, bet Ukrainas pārtvērējdroni ir vēl lētāki. Savukārt Irānas dronu notriekšanai ASV un to sabiedrotie Tuvajos Austrumos izmanto modernas pārtvērējraķetes, piemēram, no "Patriot" sistēmām, kas katra maksā vairākus miljonus dolāru.
Nosūta speciālistus
Zelenskis pirmdien paziņoja, ka, atsaucoties uz Vašingtonas lūgumu, nosūtījis dronu speciālistus un pārtvērējdronus uz Jordāniju, lai palīdzētu aizsargāt ASV militārās bāzes Jordānijā pret Irānas dronu triecieniem. Vēlāk Ukrainas prezidents pavēstīja, ka ukraiņu eksperti ieradīsies arī Apvienotajos Arābu Emirātos, Katarā un Saūda Arābijā. Videopaziņojumā Zelenskis norādīja, ka Ukraina ir uzkrājusi "pasaulē lielāko pieredzi trieciendronu apkarošanā".
Kijiva ir pavēstījusi, ka interesi par Ukrainas palīdzību dronu neitralizēšanas jautājumā ir lūgušas ASV, kā arī vēl desmit valstis Eiropā un Tuvajos Austrumos.
Interese esot par Ukrainas "pieredzi dzīvību aizsardzībā, pārtvērējdroniem, elektroniskās karadarbības sistēmām un apmācību". Ukrainā gan jautājums par pārtvērējdronu piegādēm Tuvajiem Austrumiem tiek uztverts ļoti neviennozīmīgi, jo šis bruņojums ir nepieciešamas Krievijas gaisa triecienu atvairīšanai. Tieši tāpēc Zelenskis ir atkārtoti uzstājis, ka Ukraina apmaiņā pret pretdronu tehnoloģijām un ekspertīzi grib saņemt cita veida palīdzību. Īpaši tiek norādīts uz modernām raķetēm pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", kuru pašlaik Ukrainai trūkst. Ukraina arī cer ar pārtvērējdronu pārdošanu iegūt tik ļoti nepieciešamo finansējumu, kā arī tuvināties Persijas līča valstīm, kuras Ukrainas un Krievijas karā mēģinājušas izvairīties no kādas puses tiešas atbalstīšanas, vēsta raidorganizācija BBC. Ukrainā tomēr bažas paustas par Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos. Piemēram, Saūda Arābija decembrī parakstīja vienošanos ar Krieviju par bezvīzu režīmu. Tas raisa bažas par Ukrainas tehnoloģiju nonākšanu nepareizajās rokās. Ukraina līdz šim pilna mēroga kara apstākļos ir ierobežojusi sava bruņojuma eksportu, bažījoties par tehnoloģiju aizplūšanu. Zelenskis ir piebildis, ka Kijiva ir gatava palīdzēt, bet tikai tiem, kuri "aizsargā ukraiņu dzīvības un Ukrainas neatkarību". Konkrētas valstis, kuras varētu nesaņemt Ukrainas palīdzību, viņš tomēr nav nosaucis.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
