20 °C
Šā raksta tapšanas brīdī līdz Zviedrijas prezidentūras termiņa beigām Eiropas Savienības (ES) Padomē ir atlicis tikai pāris nedēļu. Kad jūs to lasīsiet, prezidentūras laiks būs gandrīz beidzies.
Kopš Zviedrija 1. janvārī pārņēma prezidentūras stafeti, ir noticis daudz kas. Mūsu mērķis bija padarīt ES drošāku, zaļāku un brīvāku. Mūsu prezidentūras laikā dažādu Zviedrijas apgabalu iedzīvotājiem vaicājām, ko viņiem nozīmē ES, un es, balstoties uz viņu atbildēm, centīšos aprakstīt galvenos ar minētajiem punktiem saistītos rezultātus un procesus, kas vēl turpinās.
Ar šo rakstu es ceru arī sniegt nelielu ieskatu sarežģītajā darbā, ko bez mitas veic daudzas ES darba grupas, lai garantētu mūsu drošību, aizsargātu mūsu vidi, uzlabotu mūsu kopīgo tirgu, nosargātu mūsu tiesības un padarītu ikviena ES iedzīvotāja dzīvi labāku. Vietniekvārda "mēs" lietojums parāda, ka šie centieni ir kopīgi –
ES ir kas vairāk nekā vienkārši tās daļu summa, un ārējās un drošības politikas lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi.
Par mieru, par Ukrainu
Uzņēmuma rīkotājdirektoram Danam Eiropas Savienība ir miera projekts. Manuprāt, daudzi tam piekritīs, un drošība patiesi ir bijusi Zviedrijas galvenā prioritāte visu prezidentūras laiku; mēs esam smagi strādājuši, lai nodrošinātu nepārtrauktu un sistemātisku atbalstu Ukrainai un palielinātu spiedienu uz Krieviju un tādējādi palīdzētu Ukrainai uzvarēt šajā nepamatotajā un brutālajā karā, kas pret to ir vērsts.
Cerams, ka līdz šā raksta publicēšanas brīdim būsim jau vienojušies pieņemt 11. sankciju paketi, kas būs vērsta uz cīņu pret pastāvošo sankciju apiešanu, lai uzlabotu to īstenošanu praksē un padarītu tās iedarbīgākas, tādējādi palielinot to ietekmi uz Krievijas kara ekonomiku. Mēs esam panākuši vienošanos par artilērijas munīcijas piegādi un kopīgu iepirkumu, lai 12 mēnešu laikā Ukrainai nodrošinātu vienu miljonu artilērijas šāviņu.
Esam radījuši darba grupu, kas strādā, lai izveidotu starptautisku tribunālu, kurš izmeklēs agresijas noziegumus pret Ukrainu un cels apsūdzības par tiem, un ir arī sākusi pētīt, kā iesaldētos Krievijas aktīvus varētu izmantot Ukrainas rekonstrukcijas finansēšanai. Mēs esam arī vienojušies turpināt tirdzniecības liberalizācijas shēmu starp ES un Ukrainu, lai atvieglotu pārvadājumus un tirdzniecību, un esam iekļāvuši Ukrainu ES bezmaksas viesabonēšanas telpā.
Būtiska prioritāte – zaļā pārkārtošanās
Muzejpedagogs Larss ir pārliecināts, ka vienīgais veids, kā pārvarēt tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas, ir darboties kopā. Zviedrijas prezidentūras laikā zaļās pārkārtošanās turpināšana Eiropā bija viena no galvenajām prioritātēm.
Mēs koncentrējāmies uz sarunu pabeigšanu par ES klimata paketi "Gatavi mērķrādītājam 55%", kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Darba kārtības augšgalā bija arī tādi uzdevumi kā atrast ilgtspējīgus risinājumus mūsu energoapgādei nākotnē un samazināt atkarību no Krievijas enerģijas.
Ir panāktas vienošanās par tiesību aktu priekšlikumiem, kas attiecas uz energoefektivitāti, alternatīvajām degvielām paredzēto infrastruktūru, ilgtspējīgu jūras transportu, jaunām automašīnām piemērojamajiem emisiju mērķiem, pārskatītu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kā arī citiem pasākumiem, kas palīdzēs ES ekonomiski ilgtspējīgā veidā samazināt emisijas.
Pēdējās nedēļās mani kolēģi Briselē ir strādājuši, lai pabeigtu sarunas par Atjaunojamo energoresursu direktīvu, kurā atspoguļota vienošanās līdz 2030. gadam palielināt atjaunīgās enerģijas daļu līdz 42,5% no kopējā ES patērētās enerģijas apjoma. Tikai dažas minūtes pirms šā raksta pabeigšanas viņiem izdevās nonākt pie kopsaucēja.
Gudri un ilgtspējīgi
Zviedrijas lauksaimniekam Karlam ir svarīgi, lai globālā tirdzniecība noritētu bez sarežģījumiem un būtu paredzama. Tas, visticamāk, ir svarīgi vairumam ražotāju gan Zviedrijā, gan Latvijā. Mēs apzināmies, ka ir jāpanāk savas kopīgās ekonomikas izaugsme gudri un ilgtspējīgi, lai ES spētu efektīvi tikt galā ar sarežģītajām problēmām, kas mūs sagaida.
Tāpēc ilgtermiņa konkurētspēja un lielāks ražīgums ir bijuši vienas no svarīgākajām Zviedrijas prezidentūras prioritātēm. Eiropas Komisija pēc mūsu iniciatīvas ir sagatavojusi projektu ilgtermiņa stratēģijai, kuras mērķis ir veicināt izaugsmi un ražīgumu un kurā galvenā uzmanība pievērsta digitalizācijai, tirdzniecībai un inovācijai, un ir panāktas vairākas vienošanās, lai vairotu tirdzniecības apjomu un uzlabotu ES iekšējo tirgu.
Balsts – demokrātiskās vērtības
Uzņēmuma inspektors Muhameds pirms 11 gadiem ieradās Zviedrijā no Sīrijas. Viņš norāda, ka svarīgs ES elements ir demokrātija. Mēs dzīvojam nemierīgos un trauksmainos laikos. Krievijas nelikumīgais, neprovocētais pilna mēroga karš pret Ukrainu un Ukrainā ir sagriezis mūsu pasauli kājām gaisā. Taču karš nav vienīgais, kas apdraud mūsu ticību demokrātiskās sistēmas spējai apmierināt iedzīvotāju pamatotās prasības. Valstu, reģionālās, kontinentālās un pasaules ekonomikas lejupslīde negatīvi ietekmē daudzus cilvēkus. Populistiski spēki šo situāciju izmanto savā labā, piedāvājot vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām.
Tāpēc demokrātiskās vērtības un tiesiskums ir bijuši vienas no galvenajām prioritātēm Zviedrijas prezidentūras laikā, jo tie ir mūsu savienības balsts. Tā pamatā ir kristālskaidrā pārliecība, ka cilvēktiesības ir universālas un attiecas uz visiem. Un cilvēktiesības vislabāk var īstenot demokrātijā un demokrātija.
Runa ir par demokrātisko iestāžu, demokrātisko procesu un demokrātijas aizstāvju atbalstīšanu, lai kas un kur tie arī būtu – Krievijā, Baltkrievijā, Mjanmā, Zviedrijā vai Latvijā.
Martā tika sperts svarīgs solis, ar ko tiek vēl vairāk nostiprināta cilvēktiesību aizsardzība ES, proti, tika panākta vienošanās, kā rezultātā ES pievienojās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Visas ES dalībvalstis ir konvencijas dalībnieces, un šā procesa mērķis ir panākt, ka ES ratificē konvenciju kā savienība. Prezidentvalsts arī sarīkoja Stokholmā simpoziju, kurā pulcēja ekspertus, pilsonisko sabiedrību un citas ieinteresētās personas, lai apspriestu, kā uzlabot mūsu rokās esošos rīkus, lai labāk aizsargātu, veicinātu un stiprinātu demokrātiju un tiesiskumu.
Mēs esam arī guvuši izšķirīgus panākumus ES patvēruma un migrācijas noteikumu kopuma modernizēšanā; ir panākts kompromiss sarežģītos jautājumos, jo īpaši par to, kā sadalīt pienākumus un izmaksas, kā arī par patvēruma un migrācijas procedūru racionalizēšanu.
Gatavi nodot stafeti tālāk
Rezumējot iepriekš minēto, jāsaka, ka drošība un nepārtraukts un sistemātisks atbalsts Ukrainai ir bijis galvenā prioritāte visā Zviedrijas prezidentūras laikā. Taču mēs esam veltījuši laiku un enerģiju arī jautājumiem, kas saistīti ar zaļo un enerģētisko pārkārtošanos, un tam, lai nosargātu mūsu ilgtermiņa izaugsmes ekonomiskā modeļa pamatus, kā arī pasargātu demokrātiskās vērtības un pamattiesības, kas ir mūsu sabiedrības neatņemama daļa. Mēs – un, protams, arī visas pārējās prezidentvalstis – esam darījuši visu iespējamo, lai rīkotos kā īsti līderi un saglabātu ES vienotību un solidaritāti grūtos apstākļos, kuros nākas tikt galā ar dažādām krīzēm.
Nu ir pienācis laiks nodot stafeti ļoti kompetentajās un spējīgajās Spānijas rokās, un šai brīdī mēs vēlamies no sirds pateikties visiem saviem draugiem Latvijā, kas palīdzējuši mums vietējā prezidentūras darbā gūt patiesu gandarījumu.
