Pasaule šobrīd atrodas lūzuma punktā, kad līdzšinējai starptautiskajos noteikumos balstītajai kārtībai izaicinājumu met tādas autoritāras valstis kā Krievija un Ķīna, liela mēroga karš Eiropā kļuvis par realitāti, bet Krievija sagatavojusies ilgam konfliktam ar Rietumiem, teikts Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komitejas kārtējā drošības ziņojumā, kuru publiskoja pirmdien.

Reklāma

Ziņojumā tāpat minēts, ka Krievijas uzbrukums Zviedrijai "nav izslēgts", tāpēc valstij nepieciešams pievienoties NATO, stiprināt savu aizsardzību un kolektīvās drošības ietvaros būt gatavai aizsargāt kaimiņus un Baltijas valstis.

"Nopietnais laiks"

Ziņojumam ar vēsturisku atsauci uz Otrā pasaules kara periodu zviedriski dots nosaukums "Allvarstid" ("Nopietnais laiks"). Komiteja pagaidām publiskojusi tikai daļu dokumenta, kamēr pilna redakcija gaidāma nākamā gada aprīlī. "Šis ir nopietns laiks. Eiropā rit karš, mums ir darīšana ar nacionālistisku, imperiālistisku un bruņotu Krieviju. Mūs skar arī notikumu attīstība Āzijā un Vidusjūras reģionā," oficiālajā ziņojuma iesniegšanā Zviedrijas aizsardzības ministram Polam Jonsonam sacīja parlamenta jeb Riksdāga Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Hanss Valmarks. Iepriekšējā šāda draudu analīze tika sagatavota atbilstoši 2017. gada situācijai. 

Šoreiz ziņojums tapis laikā, kad Stokholma Krievijas iebrukuma Ukrainā iespaidā nolēmusi "atzīt realitāti" un izdarīt lielāko pagriezienu karalistes drošības politikā vairāk nekā 200 pēdējo gadu laikā un iestāties NATO, pārtraucot divu gadsimtu ilgo neitralitāti. 

Tiesa, pagaidām zviedru vēlmēm šķēršļus turpina likt Ungārija un Turcija. Tās kavējas ratificēt Zviedrijas iesniegumu uzņemšanai aliansē. Parlaments Budapeštā sola apstiprināt pieteikumu 7. jūlijā, tas ir, četras dienas pirms 11. jūlijā gaidāmā NATO samita Viļņā, bet Turcija un tās ar Zviedrijā dzīvojošo kurdu separātistu izdošanu saistītās pretenzijas joprojām paliek lielais nezināmais. Zviedrijas aizsardzības ministrs Jonsons šonedēļ vienalga uzsvēra, ka Zviedrija ir apņēmības pilna kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti pirms Viļņas sanāksmes: "Tas ir mūsu mērķis."

"Bruņots uzbrukums Zviedrijai nav izslēdzams. Tāpat nav izslēgts, ka pret Zviedriju var tikt lietots bruņots spēks vai ilgāki draudi pielietot šo spēku," pausts ziņojumā. Lai arī atzīts, ka Krievija patlaban aizņemta ar karošanu Ukrainā, kas samazina tās spējas lietot militāru agresiju citur, Maskava ar savu rīcību kopumā pazeminājusi bruņota spēka izmantošanas slieksni un tās "politisko un militāro risku gatavības apetīte" saglabājas augsta. "Krievijas spējas īstenot gaisa, jūras, tālas darbības vai kodolieroču operācijas pret Zviedriju saglabājas neskartas," norādījusi komiteja, pieļaujot situācijas, kad Krievija uzbrūk arī jebkurai citai kaimiņvalstij. Aizsardzības komitejas ziņojumā skaidrots, ka NATO sastāvā Zviedrijas galvenais uzdevums būs piedalīties Ziemeļeiropas aizsardzībā. Kā valstis, kurās iespējama zviedru karavīru izvietošana, minēta Somija, Dānija, Norvēģija, Igaunija, Latvija un Lietuva, taču vajadzības gadījumā Zviedrijas armijai jābūt gatavai līdzdarboties arī pārējo alianses austrumu flanga vai citu NATO zemju aizsardzībā: 

"Kā [NATO] sabiedrotajam Zviedrijai nepieciešams pastiprināt spējas darboties ārpus Zviedrijas teritorijas, pirmkārt kaimiņzemēs, ar daudz lielākām vienībām." 

Zviedrijas karaflotes pienākums būs līdzdarboties Baltijas jūras, Ziemeļjūras un dažu Ziemeļatlantijas akvatoriju aizsardzībā. Ziņojums akcentē arī zviedru pretgaisa aizsardzības potenciālu, "kāda nav citiem sabiedrotajiem", un min zviedru kara lidmašīnu "Gripen" iespējamo patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, kā arī līdzdarbošanos NATO pretraķešu sistēmā.

Gandrīz vienprātīgi

Riksdāga Aizsardzības komitejā ietilpst visu astoņu parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvji. Komitejas priekšsēdētājs Valmarks pauda, ka pamatā ziņojumā teiktajam piekrituši visi šīs institūcijas locekļi. Iebildes bijušas vienīgi Kreisās un Zaļās partijas pārstāvjiem, kuru ieskatā Zviedrijai jāturpina neitralitātes politika, nevis jāstājas NATO. Jāpiebilst, ka Riksdāgā ir 349 deputāti. No tiem Kreiso partiju pārstāv 24, bet Zaļo partiju – 18 deputāti.

Zviedru apskatnieki spriež, ka jaunā koncepcija būtībā saglabā jau iepriekš Zviedrijas drošības politikai tradicionālo koncentrēšanos uz Skandināviju ar to atšķirību, ka šoreiz formalizēta Baltijas valstu iekļaušana atbildības zonā. 

Turklāt akcentēts, ka runa ir ne tikai par pašu valsts, bet arī kaimiņu, "brāļu valstu" drošību.

 "Pārskatāmā nākotnē Krievija turpinās būt nopietns drauds. Tas var ilgt desmitgades," medijiem komentēja bijušais Zviedrijas aizsardzības ministrs no Sociāldemokrātiskās partijas Peters Hultkvists. Viņš uzsvēra, ka Krievija jau tagad nodarbojas ar spiegošanu, dezinformāciju un kiberuzbrukumiem, kā arī gatavo plānus karam, tajā skaitā arī pret Zviedriju. Ziņojums būs pamatā jaunajai Zviedrijas aizsardzības doktrīnai, kam jāstājas spēkā, agrākais, 2025. gada 1. janvārī.