Kā bioloģiski pareizi audzēt pelēkos un dzeltenos zirņus? Kādas šķirnes ir labākās un kādas īpašas nianses jāņem vērā? Jautā Gunārs Skrundas novadā.  

Lauka izvēle

Zirņi aug veselīgāki, arī raža ir lielāka, audzējot saulainā vietā. Noēnojumā augi izstīdz, sējums veldrējas. Vispiemērotākās ir labi kultivētas un aerētas, neitrālas vai vāji skābas, no nezālēm atbrīvotas smilšmāla vai mālsmilts augsnes. 

Zirņiem neder smagas māla un vieglas smilts augsnes, kā arī skābas augsnes, jo skābums negatīvi ietekmē tauriņziežu gumiņbaktēriju aktivitāti. Īpaši nelabvēlīga ir daudzgadīgo nezāļu klātbūtne ne tikai zirņu dīgšanas, bet arī pirmsnovākšanas stadijā, kad līdz kulšanai izveido bagātīgu zaļo masu.

Pēc LLU Agroresursu un ekonomikas institūta vadošās pētnieces Līvijas Zariņas teiktā, priekšaugi var būt jebkura suga (piemēram, kartupeļi, kam iestrādā organisko mēslojumu), bet ne labība, jo zirņus parasti sēj mistrojumā ar balstaugiem. Vēl jāraugās, lai laukā vismaz piecus gadus nebūtu audzēti tauriņzieži. Tas nepieciešams, lai ierobežotu kaitēkļu un slimību izplatību.

Ja augsnē ir pārāk daudz organisko vielu, zirņiem attīstās spēcīgi dzinumi, bet vāji ieriešas ziedi un sēklu raža nav liela. 

Augsni rudenī sastrādā 25–30 cm dziļi. Ja zeme tiek arta pavasarī, aizkavējas pākšaugu sēja un augsnē ir daudz sliktāki mitruma apstākļi sēklu dīgšanai. Zirņus sēj pēc iespējas agrāk (aprīļa beigās), tiklīdz augsne ir pietiekami apžuvusi. Zaļās masas ieguvei (zaļbarībai, skābbarībai) var sēt arī vēlāk un vairākos termiņos.