Līdzīgi kā sportojam un kustamies, lai labā formā uzturētu ķermeni, arī atmiņa ir jātrenē un jānodarbina. Par to, kāpēc tas svarīgi un kādi paņēmieni palīdzēs asināt prātu un uzlabot atmiņu, stāsta neirologs Andrejs Kostiks.
“Tāpat kā valoda, uztvere, plānošana, domāšana, arī atmiņa ir viena no mūsu kognitīvajām jeb izziņas funkcijām. Tāpēc nevaram nodalīt tikai metodes, kā uzlabot atmiņu – vienlīdz svarīgi trenēt un izmantot visas kognitīvās funkcijas kopumā. Tā varēsim uzlabot gan dzīves kvalitāti, gan veselību. Kognitīvo funkciju trenēšana ir viena no veselīga dzīvesveida pamatlietām,” stāsta neirologs.
Noveco ķermenis un arī atmiņa
Līdz ar gadiem noveco ne tikai ķermenis, vājāka kļūst arī atmiņa, tas ir normāls fizioloģisks process. Lielākoties jaunu šūnu ģenerēšana smadzenēs notiek līdz 40–45 gadu vecumam, pēcāk tas notiek ievērojami mazāk. Katrai šūnai ir noteikta dzīvildze, un smadzeņu šūnas ir tās, kas praktiski neatjaunojas, skaidro neirologs. Taču var mēģināt palielināt vai saglabāt atmiņas kapacitāti jeb ietilpību. Labākais laiks ir bērnība un jaunības gadi, kad tiek apgūts ļoti daudz jaunu prasmju, iegūtas jaunas zināšanas.
“Taču arī vēlākos gados ļoti svarīgi trenēt izziņas funkcijas, lai atmiņa nepasliktinātos. Ja pilnvērtīgi neizmantosim izziņas funkcijas, arī atmiņa ar laiku pasliktināsies,” akcentē Andrejs Kostiks.
Drauds atmiņai – slimības
Atmiņu var pasliktināt arī neveselīgs dzīvesveids. Būtiski izziņas spējas var pasliktināties pēc insulta, infarkta, cēlonis var būt dažādi metabolie traucējumi: paaugstināts cukura līmenis, augsts holesterīna līmenis asinīs, mazkustīgs dzīvesveids, kas rosina sirds-asinsvadu sistēmas slimības. Liela nozīme ir arī ģenētikai. Iedzimta var būt arī Alcheimera slimība, viena no izplatītākajām slimībām pasaulē, kas izraisa atmiņas pasliktināšanos vecumdienās, stāsta Andrejs Kostiks.