Auto, kuros kustību radīt un uzturēt palīdz elektrība, ir dažādi. Pilnībā elektriski un hibrīdi – gan iekšdedzes, gan elektrības dzīti. Šajā reizē neliels ieskats uzlādējamo hibrīdu jeb PHEV ražotāju un pārdevēju jaunumos.

"Elektroauto ir labs, bet sev neņemšu," tā ir bieži dzirdēta tēze. Un – interesanti – ne tikai sirmu benzīna un dīzeļa smaržās augušu vīru sarunās. Daudz tādu secinājumu bija pat "Latvijas elektroauto konkursa" aizkulisēs, un skanēja tie ne tikai no "vecu īgņu" mutēm, bet arī visai progresīvu jauniešu diskusijās.

Ir ļaudis, kas uzskata – tik strauji un dinamiski Latvijas ikdienas satiksmē pārvietoties taču nav iespējams. 

Turklāt nav runa par fizisku bīstamību vien: ir pietiekami daudz cilvēku, kuri nevēlas braukt pa sabiedriskā transporta joslām, kas gan neapšaubāmi ir laika izteiksmē izdevīgi, bet vienlaikus, kā saka, lecīgi: stāviet vien, nabagi, biezais brauc. Turklāt brauc, to pašu nabagu maksāto nodokļu sponsorēts.

Elektroauto vadāmība un dinamika ir vispārākajā līmenī valdzinoša. Bet pretī tam stāv ar vienu uzlādi veicamais nobraukums jeb "range", kā tas tiek dēvēts šo moderno rotaļlietu tehnisko datu lapās. Rādītājs, kurš iekšdedzes dzinēju laikos jau bija aizmirsts, jo, pat ja mana benzīnbāka bija tikai (?) 500 kilometriem pietiekama, jebkurā laikā varēju to dažās minūtēs atjaunot. Vai pat rezervi 10 kg smagā kanniņā līdzi paņemt. Negribu, iegādājoties elektroauto, ierobežot savu brīvību, pie kuras mani pieradinājis pagājušā gadsimta auto.