Mērķis ir nepieļaut antimikrobiālo zāļu pārdošanas daudzuma kāpumu.

Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir globāls sabiedrības un dzīvnieku veselības, kā arī vides aizsardzības apdraudējums. Valdība pērn 4. jūlijā apstiprināja Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānu "Viena veselība" 2023.–2027. gadam. Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe intervijā "Agro Topam" stāsta, kāda Latvijā ir situācija ar antibiotiku lietošanu produktīvajiem dzīvniekiem, kāpēc ir vajadzīgs plāns minēto zāļu ierobežošanai un kā šis plāns tiks īstenots.

Kas ir "Viena veselība", un kāpēc šāds plāns ir vajadzīgs? Kādus mērķus ir iecerēts sasniegt?

"Vienas veselības" princips ir zināms jau gadsimtiem ilgi – cilvēku un dzīvnieku veselība ir savstarpēji saistīta, tā saistīta arī ar ekosistēmu, kurā dzīvojam. Cilvēku, dzīvnieku, augu veselība un apkārtējā vide, tostarp arī ūdens, gaiss, augsne, cits citu ietekmē, un tas ietver gan infekcijas slimības, gan pārtikas produktus, ko iegūst no dzīvniekiem un augiem, gan apkārtējās vides piesārņojumu, gan arī mikroorganismu rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izplatību.

"Vienas veselības" princips ir visiedarbīgākais rīks, kas palīdz izvērtēt veselības apdraudējumu kā vairāku faktoru summu, izprast kopsakarības un rīkoties proaktīvi. Kā piemēru var minēt antimikrobiālo rezistenci, ko ir izraisījusi antimikrobiālo līdzekļu lietošana ne tikai cilvēku un dzīvnieku veselībā, bet arī antimikrobiālo līdzekļu nokļūšana un cirkulācija vidē, kā arī pārtikas piesārņojums.

Mērķi, ko vēlamies sasniegt, protams, ir vesela un informēta sabiedrība, veseli dzīvnieki, tīra vide, infekcijas slimību un antibiotiku lietošanas samazināšana līdz minimumam, lietojot antibiotikas vien gadījumos, kad bez šādu zāļu lietošanas neiztikt. ES stratēģijā "No lauka līdz galdam" ir noteikts konkrēts dzīvniekiem paredzēto antimikrobiālo zāļu pārdošanas samazināšanas mērķis – līdz 2030. gadam to samazināt par 50%.

Latvijā salīdzinājumā ar vidējo ES rādītāju esam labākā situācijā, tāpēc Latvijas mērķis ir nepieļaut antimikrobiālo zāļu pārdošanas daudzuma kāpumu, kā atskaites rādītāju izmantojot 2018. gadu.